Nesen, ne bez domstarpībām valdības koalīcijas ministru starpā, tika nolemts nākamgad par 10 eiro palielināt minimālo algu. Bet arodbiedrības norādīja, ka šāds lēmums ir visai butaforisks rūpēs par mazo algu saņēmējiem, jo svarīgāk viņiem būtu palielināt neapliekamo minimumu.
Arodbiedrību savienība norāda, ka Igaunijā neapliekamais minimums šobrīd ir 170 eiro, bet Lietuvā mazajām algām – pat 200 eiro. Tikmēr Latvijā krīzes laikā neapliekamais minimums tika samazināts, un pašreiz ar nodokļiem neapliek 75 līdz 100 eiro no darba algas, atkarībā no atalgojuma apjoma.
„Cilvēki saka, piemēram, „CV Market” aptaujā lielākā daļa, ka viņi labprāt pārceltos strādāt uz Igauniju, jo tur darba samaksas nodokļu politika ir labvēlīgāka,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
„Mums nepārtraukti jādomā ne tikai, kā mēs konkurējam ar Lielbritāniju, Norvēģiju, Īriju, Vāciju un citām valstīm, jo viņas ir attīstītas, bet arī Lietuvu un Igauniju (..). Mēs esam ieskicējuši kā mērķa summu 130 eiro, kas ir salīdzinoši zema ar Lietuvu un Igauniju,” norāda Baldzēns.
Valdībai ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas plāns, kas paredz līdz 2020.gadam izveidot sistēmu, kurā algām līdz 460 eiro neapliekamais minimums ir 160 eiro, un tālāk, augot atalgojumam, samazinās līdz pat nullei, algai pārsniedzot pusotru tūkstoti eiro. Bet arodbiedrības to kritizē.
“Tātad, pat ja ieplānoto patiešām izdosies īstenot, bet Lietuva un Igaunija nākamos četrus gadus attiecībā uz neapliekamo minimumu stāvēs uz vietas, 2020. gadā Latvijā lielākais neapliekamais minimums, ko piemēros tikai algām līdz 460 eiro, tik un tā būs mazāks nekā kaimiņvalstīs šobrīd,” pauda Baldzēns.
Finanšu ministrijā norāda – Latvijā zemais neapliekamais minimums tiek kompensēts ar nodokļu atvieglojumiem par apgādājamajiem, kas esot lielākie starp Baltijas valstīm, respektīvi – atbalsts mērķēts uz ģimenēm ar bērniem. Ministrijā arī uzsver – vienkārša neapliekamā minimuma palielināšanai būtu liels slogs uz budžetu, kamēr neapliekamā minimuma diferencēšana ir fiskāli neitrāls process.
“Šis papildu ieguvums, kas būs noteiktām nodarbināto kategorijām, tiek nodrošināts finansiālajā ziņā no pārējiem nodarbinātajiem, mēs pamazām ejam uz Lietuvas modeli, kad iedzīvotāji ar lielāku atalgojumu netiek piemērots neapliekamais minimums, bet ar zemāku tas ir augstāks,” skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins.
Ministrijā skaidroja - lai mehāniski palielinātu neapliekamo minimumu, jāpanāk arī vienošanās ar pašvaldībām, kam tas nozīmētu neiegūtus ieņēmumus.
