Neuzklausīta jūtas arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, kas šonedēļ lēma ierosināt modeļa ieviešanu atlikt uz nākamo mācību gadu. Tikmēr ministrija turpina izstrādāt Ministru kabineta noteikumus un drīzumā tos iesniegs valdībai.
LIZDA vēlas, lai jaunajā pedagogu algu modelī palielinātu amata vienību skaitu un noteiktu vairāk laika mācību stundu gatavošanai. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija priekšlikumus izvēloties ignorēt, tādēļ arodbiedrība sola aiziet no saruna galda, uzsver arodbiedrības pārstāvis Edgars Grigorjevs.
„Joprojām mēs redzam, ka izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos par jauno pedagogu darba samaksas modeli nav ņemtas vērā izglītības darbinieku prasības un ierosinājumi, kas varētu šo situāciju būtiski uzlabot. Mēs neredzam jēgu turpināt iet uz šīm darba grupas sanāksmēm, kur ir viens pareizais viedoklis vai arī viedokļi tiek izteikti, bet viņi netiek sadzirdēti. Tas ir zemē nomests laiks tādā gadījumā,” saka Grigorjevs.
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles viedokli par arodbiedrības nostāju Latvijas Radio pauda ministres padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna. Viņa uzsver ministrijas un arodbiedrības kopīgās intereses. „Šobrīd ministrija turpina strādāt pie jaunā modeļa finanšu aprēķiniem, un mēs, protams, turpināsim arī sadarbību ar sociālajiem partneriem un ceram, ka sociālie partneri, proti, LIZDA, atbildēs ar to pašu - ar konstruktīvu sadarbību, jo mērķis mums ir viens,” norāda Salna.
Nedēļas sākumā Latvijas Izglītības vadītāju asociācija lēma ierosināt jaunā algu modeļa ieviešanu atlikt līdz nākamajam mācību gadam, jo arī iestāžu vadītājus uztrauc neziņa, stāsta asociācijas viceprezidente Aija Melle. „Jūnijā pedagogi jau dodas atvaļinājumā. Mums tagad nav skaidrs, visi pedagogi jau būtu jāinformē, jāsaprot, kam jāsaka uz redzēšanos vai kuri ir jāpieņem. Šobrīd jau mēs esam uz tāda kā peldoša kuģa,” pauž Melle.
Izglītības vadītāju asociācija uzskata, ka jaunais modelis neatrisinās problēmu par pedagogu pārslodzi, kā arī tajā trūkst veida, kā novērtēt labākos skolotājus. Kā uzskata Melle, par šiem jautājumiem vēl ir jādiskutē, taču process ir sasteigts. „Ja sākumā šis darbs bija ļoti tāds gauss un vairāk process imitēts, pēc tam mēs diskutējām pēc būtības. Sajūta ir tāda, ka mēs esam palikuši kaut kur tajā diskusiju līmenī. Neizdiskutētas lietas tagad parādās šajos noteikumos, daudzas lietas ir sasteigtas, tieši tā,” klāsta Melle.
Trešdien Izglītības un zinātnes ministrija aizsūtīja arodbiedrībām labotu noteikumu projektu. Gan skolotāju, gan iestāžu vadītāju arodbiedrība to apspriedīs un lēmumu par turpmāko rīcību sola pieņemt nākamnedēļ.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pedagogu atalgojuma modelis paredz piesaistīt skolotāju algas vidējam skolēnu skaitam klasē, samazinot arī skolotāju pārslodzi. Arodbiedrība cer, ka līdz ar jauno modeli skolotāji vairs nebūs pārstrādājušies un saņems lielāku algu, ja vien valdība tam piešķirs finansējumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 11.decembrī rīkoja piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projekta paredzētie trīs miljoni eiro.
Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un uz to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%. Skolotāju algām papildus piešķirti 3 miljoni eiro, bet atalgojuma reformas sākumam šogad papildus kā minimums nepieciešami 20 miljoni eiro. Valdība sola par finansējumu lemt, kad būs zināms jaunais algu modelis un tā izmaksas.
