"Labāk vienreiz par visām reizēm atrisināt, kuram ir tiesības saņemt izdienas pensiju un kuram jāpārskata, iesaistot sociālos partnerus," teica Augustāns. Viņš uzsvēra, ka izdienas pensiju saņēmējus tracina, ka katru gadu par šo jautājumu tiek runāts.
Vienlaikus Augustāns norādīja, ka iekšlietu struktūrās ir pārāk mazas algas, lai piesaistītu darbiniekus, ja izdienas pensiju vairs nav. Viņš aicināja politiķus izpētīt to, kā izdienas pensijas īsteno citās valstīs.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka Latvija nākotnē, iespējams, nevarēs atļauties visiem izmaksāt izdienas pensijas, jo arvien jaunas nozares tās vēlas.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns sacīja, ka ministrijas redzējums ir - izdienas pensijas ir jāpārskata, tas jautājums nevar palikt neatrisināts. Pēc viņa domām, šoreiz valdībai ir lielāka politiskā griba īstenot reformas.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV") raidījumā norādīja, ka grūti runāt par politisko gribu šajā jūtīgajā jautājumā, ko nav varēts atrisināt jau desmitiem gadu. Viņš rosināja, ka varētu pārskatīt izdienas pensijas katrai nozarei atsevišķi, skatoties, kuriem vajadzētu pielikt klāt kādus labumus, lai neatņemtu motivāciju strādāt, piemēram, kā tas ir policijā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns diskusijā uzsvēra, ka izdienas pensijas ir vēsturiska palieka no aizgājušajiem laikiem. Izdienas pensijas nav vajadzīgas, jo konkrētajā vecumā, piemēram, militārajā jomā tie ir pat 38 gadi, iespējams, cilvēks nevar vairs strādāt savā nozarē, bet viņš var pārkvalificēties. Viņaprāt, izdienas pensija pat nemotivē cilvēkus normāli attīstīt sevi, kad viņi ir briedumā, jo izdevīgāk ir iet izdienas pensijā.
Leiškalns uzsvēra, ka vajadzētu izdienas pensijas tarificēt, šo naudu iemaksājot saņēmējiem 3. pensiju līmenī, bet nākotnē vajadzētu normālu algu cilvēkiem maksāt tagad. Pēc Leiškalna teiktā, jauniem cilvēkiem naudu ģimenes uzturēšanai vajag tagad.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole aprēķinājusi, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē jau ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro. Valsts kontrole jau iepriekš bija pievērsusies izdienas pensijām, kritizējot šo sistēmu. Bet aplēses par saistību apmēru tiek aprēķinātas pirmo reizi.
Labklājības ministrijā atzina, ka visi esošie speciālie izdienas pensiju likumi par tiem atbildīgajiem resoriem būtu jāpārskata, nosakot samērīgu pārejas periodu un izvērtējot gan izdienas pensijas piešķiršanas, gan izmaksas nosacījumus.