Arodbiedrības pret šādu ieceri asi iebilst, norādot, ka lielākā daļa tiesvedību apliecina, ka darba strīdos arodbiedrību situācijas vērtējums ir atbilstošs likumam.
"Mēs neesam piekrituši šai redakcijai – galvenais, ir daudz nepamatotu, nekorektu atlaišanas gadījumu. Gandrīz 50% gadījumu arodbiedrība piekrīt atlaišanai, bet 50% nē, un ja paskatāmies tālāk, no šiem gadījumiem 90% arodbiedrības pozīcijai par labu lemj tiesa,” komentē Latvijas Brīvo arodbiedrību sabiedrības pārstāvis Egils Baldzēns.
Savukārt darba ņēmēju organizācijas uzsver, ka spēkā esošā norma ir nesamērīgs slogs darba devējiem, jo citās Eiropas valstīs darba likumdošana šādu aizsardzību darba ņēmējiem paredz tikai atsevišķos gadījumos.
"Eiropas Savienības valstīs šāda regulējuma nav, atsevišķas privilēģijas attiecas tikai uz vēlētām amatpersonām, ko esam saglabājuši jaunajā likumā. Mēs sākotnēji gribējām šo pantu izslēgt vispār, bet saskaņojot viedokļus, secinājām, ka divos gadījumos arodbiedrību saskaņojums būtu lietderīgs, bet pārējos tā nepieciešamība gan no loģikas, gan tiesiskā viedokļa ir diezgan apšaubāma,” sacīja Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvis Andris Alksnis.
