Arodbiedrība zvana trauksmes zvanus par sen nepieredzētu pedagogu trūkumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Par pedagogu trūkumu runā jau ilgstoši, taču šogad manāms krietni lielāks skolotāju vakanču piedāvājums sludinājumu vietnēs. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) stāstīja, ka šobrīd redzamas sekas vairāku gadu nerisinātām problēmām, taču pandēmijas gads un jaunā kompetenču pieeja ir bijis iemesls skolotājiem pensijas un pirmspensijas vecumā aiziet no darba. Tikmēr arī topošo skolotāju mācību programma "Mācītspēks" izjūt pedagogu trūkumu, jo skolas meklē daudz vairāk skolotāju, nekā programma spēj piedāvāt.

Vairāki desmiti vakanču populārākajās darba meklēšanas vietnēs, tikpat daudz pašvaldību mājaslapās un vietējās avīzēs. Skolas izmisīgi meklē pedagogus. Skolotāju trūkums nav nekas jauns, taču ar tik skaitliski lielu pedagogu vakanču piedāvājumu LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga saskaras pirmo reizi sešu gadu laikā.

Vanaga sacīja: "Kopš es vadu LIZDU, neviens gads, manuprāt, nav bijis tik piesātināts ar sludinājumiem, vēl pat nebeidzoties mācību gadam.

Arodbiedrība zvana trauksmes zvanus par būtisku pedagogu trūkumu
00:00 / 04:40
Lejuplādēt
Un tas vairs nav tikai lauku teritorijās – mazos novados, bet tās ir lielās republikas pilsētas – lielie novadi, kur tomēr ir konkurētspējīgāka alga, un pat viņiem ir problēmas ar pedagogu nodrošināšanu. Un es domāju, ka tās ir sekas."

Tās ir sekas vairāku gadu nerisinātajām problēmām. Vanagas ieskatā, tas nav tikai algas, sabalansētas slodzes jautājums un profesionālais atbalsts, bet arī politiskais prestižs, kas pamatīgi ietekmējis strādājošos. Skolotāji ir profesionāli izdeguši, un tas visspilgtāk izgaismojās pagājušajā mācību gadā, kad nācās ieviest kompetenču pieeju un arī mācīt bērnus attālināti.

Augsts pedagogu vidējais vecums

Tomēr pedagogu trūkums saistīts ar nozares darbinieku novecošanu. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādīja uz pedagogu vidējo vecumu Latvijā, kas ir augstāks, nekā OECD valstu vidējais.

Arodbiedrības vadītāja skaidroja, ka profesiju izvēlējās pamest nogurušie skolotāji.

"Daļa arī profesionālā noguruma dēļ [aizgāja no darba], un tie ir lielākoties pensijas vai pirmspensijas vecuma [skolotāji], kuri var izmantot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas. Bet mums ir arī biedri, kuri ir informējuši, – ja gadījumā vakcinēšanās būs obligāta, tad ir jārēķinās, ka vēl kāda daļa pārtrauks darba tiesiskās attiecības," sacīja Vanaga.

Šobrīd akūti trūkst pirmsskolas pedagogu, tāpat eksakto priekšmetu skolotāju, arī mūzikas, sporta un valodu priekšmetos.

Neizdodas aizpildīt brīvās vakances

Arī skolotāju mācību programma "Mācītspēks", veicot programmas dalībnieku piesaisti skolām, novērojusi skolotāju trūkumu, pauda skolu piesaistes vadītāja Ruta Zaharova.

Viņa skaidroja: "Vakanču bija stipri vairāk. Šogad projektam skolas pieteica 383 aktuālās pedagogu vakances visdažādākajos priekšmetos. Vispopulārākā vakance bija matemātika, kur mēs saņēmām 66 skolu pieteikumus. Ļoti daudz vakances bija angļu valodā, latviešu valodā un literatūrā, kā arī fizikas skolotāju ļoti trūkst."

Taču programma varēja aizpildīt vien 75 vakances 60 Latvijas skolās. Piesaistīto skolu vidū ir trīs sākumskolas, 11 pamatskolas, 31 vidusskola, septiņas Valsts ģimnāzijas, kā arī sešas profesionālās izglītības iestādes un divas privātskolas.

Skolotāja darbs aicinājums

Lolita Klauberga un Inga Jermacāne ir topošās skolotājas projektā ''Mācītspēks''. Abas stāstīja, ka būt par skolotāju ir aicinājums. Klauberga rudenī mācīs sociālās zinības skolā, kurā reiz pati mācījusies – Līvānu novada Rudzātu vidusskolā.

Viņa sacīja: "Skolotāja darbs – tā tiešām ir misija. Nu, jā, atalgojums un slodze, tas, protams, varētu būt labāk un nākotnē varētu tiekties uz ko vairāk.

Bet izglītības nozarē ir nepieciešamas pārmaiņas, un acīmredzot tās izmaiņas iznes uz saviem pleciem tie cilvēki, kas nāk ar svaigu motivāciju un grib iesaistīties, grib kaut ko mainīt."

Savukārt Jermacāne ar ģimeni plāno pārcelties no Rīgas uz Krustpili, lai tur bērniem mācītu bioloģiju.

"Pedagoga darbs ir izaicinājums un, protams, es esmu pārdomājusi šo jautājumu un ceru, ka arī man izdosies būt par piemēru, motivatoru. Noteikti tas nav viegls darbs un tam ir jābūt kā aicinājumam," viņa norādīja.

Tomēr arodbiedrības ieskatā šis projekts ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums.

Vanaga pauda: "Tie ir plāksteri uz lielām, dziļām rētām, kas arī noder kādreiz, bet konceptuāli ir ar steigu šie jautājumi jārisina, ko jau sen ir sapratuši un jau lēmumus pieņēmuši un realizējuši gan Lietuvas kolēģi, gan Igaunijas kolēģi. Mums vēl ir tālu līdz viņu lēmumiem."

Šobrīd LIZDA gaida uz jaunās izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (Jaunā konservatīvā partija) piedāvājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti