Priekšlikums paredzēja, ka nākamgad valsts budžeta papildu finansējums šim mērķim nedrīkst būt mazāks par 117 miljoniem eiro, aiznākamgad tam jāsasniedz vismaz 185 miljoni eiro, bet 2020. gadā – vismaz 235 miljoni eiro.
Komisijā par šo priekšlikumu balsots divas reizes, taču abās reizēs gan par, gan pret to nobalsoja seši deputāti. Līdz ar to priekšlikums ir noraidīts.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris Latvijas Radio pauda neizpratni arī par to, kādēļ arodbiedrībai vakar notikušajā Saeimas komisijas sēdē nav dots vārds.
Skaidrojot iemeslus, kādēļ arodbiedrība uzskata, ka likumā nepieciešams fiksēt tieši atalgojuma pieaugumam paredzēto papildu finansējumu, Keris norādīja – ja konkrētas summas neparādās likumā, tad nav nekādu garantiju, ka tiešām arī būs attiecīgais finansējums vidējā termiņā, lai varētu atbilstoši celt veselības aprūpes nozarē strādājošo algas.
“Ja likumā neparedzēs pienācīgas summas tieši darba samaksas paaugstināšanai, tad diemžēl būs līdzšinējā prakse un tā nauda aizplūdīs kaut kur citur,” sacīja Keris.
Jau ziņots, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, ko izskata Saeima, sākumā bija paredzēts, ka veselības nozarei finansējuma pieaugums nevar būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr valdības komiteja nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, nevis iekļaut likumā.
