Ar bungām un taurēm pie uzņēmuma „Nordeka” galvenās ēkas piketēja ap 50 arodbiedrības „LABA” biedru, mēģinot panākt algas palielinājumu „Nordekas” šoferiem. Viņu streiks turpinās jau trešo dienu, bet pagaidām šoferi nav uzklausīti. „Minimālā alga mums ir, tāpēc jau tas streiks tika pieteikts. Minimālā alga! Mums ir bērni. Skolā grib iet, ēst gribas. Mēs nevaram to atļauties. 1,94 eiro. Zemāk nekā pat sētniekam. Vai mēs varam tā dzīvot? Darbs mums kāds? - cilvēki pat vairāk kā 100 stundas pārstrādā. Negulējuši. Avārijas situācijas. Viss kaut kas,” pauda „Nordekas” autobusu vadītājs Staņislavs Bogdanovs.
Streikotāji vēlas izmainīt algu modeli, lai algas lielākā daļa būtu pamatalga, nevis nestabilas piemaksas, kā tas ir šobrīd. Par to esot runāts jau ilgi, bet „Nordeka” neko nav darījusi lietas labā. „Māna cilvēkus un nepilda solīto. Visu laiku tikai aizbildinās, ka nav naudas. Tai pašā laikā strādājošie redz, kādas naudas summas tiek ieguldītas biroja administrācijā, telpu remontā, un šoferiem no tā nav nekāda labuma,” norāda stāsta arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis.
Arodbiedrība vērsās policijā ar iesniegumu par piespiedu virsstundu uzspiešanu citiem „Nordekas” šoferiem, kamēr streikotāji nestrādā.
„Nordekas” valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs noliedz šādus pārmetumus: „Nekādā gadījumā. Mēs esam pārkārtojušies. Pēc mūsu ziņām tie, kas nav izgājuši uz līnijām tad, kad viņam ir jāierodas, ir astoņi cilvēki no 150.”
Viņš arī noliedz, ka darbiniekiem būtu draudēts ar atlaišanu. Zabavņikovs stāsta, ka dažu šoferu iztrūkums uzņēmumu neapdraud. Tāpēc arī profesore un sociālo jautājumu pētniece Feliciāna Rajevska uzskata, ka šobrīd streikotājiem būs grūti piespiest uzņēmumu palielināt algas, jo „Nordeka” no streika necieš zaudējumus.
Kad streiko tieši sabiedriskā transporta darbinieki Vācijā, kad tur neiet vilcieni, tad tam ir ļoti spēcīga ietekme. Bet pie mums pagaidām visi reisi „Nordekai” ir sarakstā, reisi nav atcelti. Un tas nozīmē, ka streikotājiem ir ļoti neizdevīga situācija,” skaidro Rajevska.
Streikotājiem trūkst arī pilnīgs citu arodbiedrību atbalsts. „Nordekas” darbiniekus pārstāv arī Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS, un tās biedri nevēlas streikot. Abām arodbiedrībām gan esot līdzīgas prasības „Nordekas” valdei, tomēr LAKRS pārmaiņas cenšas panākt sarunu gaitā, norāda biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš.
Arodbiedrības LABA streikotāji tikmēr sola neatkāpties no savām prasībām, līdz tās nebūs izpildītas.
Kā ziņots, sestdien sākās "Nordekas" autobusu vadītāju streiks. Par protestu bija vienojušies 22 no vairāk nekā 300 «Nordekas» darbiniekiem.
Savukārt uzņēmuma vadība iepriekš pauda, ka darba samaksa «Nordekā» ir lielākā valstī šajā nozarē, tādēļ pieteikto streiku apstrīdējusi. Visi reisi gan tikšot izpildīti, apgalvo uzņēmumā.
Arī valsts dotāciju dalītāja Autotransporta direkcija pauž neizpratni, kādēļ protests notiek tieši pašlaik un šajā kompānijā, jo to šoferi uzskatot par labu darbavietu. Netiek izslēgts, ka autobusu vadītāji samusināti konkurences cīņu dēļ – pašlaik Autotransporta direkcija izvērtē, kam konkursa kārtībā piešķirt tiesības pārvadāt pasažierus valsts centrālajā daļā. Šī lote ir peļņu nesošākā, tādēļ pārvadātāju interese par to ir liela.
