Viņš vērtēja – iekšlietu nozarē strādājošajiem nav sajūtas, ka kļūtu sliktāk, taču arī nekādu uzlabojumu neesot – visvairāk tiek cerēts, ka valdība reiz nozares sakārtošanai pievērsīsies pamatīgi, jo līdz šim tiekot risinātas atsevišķas aktuālās krīzes.
Armands Augustāns: Kaut kādi soļi jau tiek darīti, un saistībā ar šo karu Ukrainā un ģeopolitisko situāciju valdība ir akceptējusi, ka tuvākos trīs gadus būtu jāceļ atalgojums iekšlietu sistēmā par 10%, bet ir jāsaprot, ka trīs gadus pēc kārtas 10% atalgojumu [pieaugumu] īsti neviens nesaņems.
Budžetā tiek palielināts par 10%, bet mēs saprotam, ka darbinieki gluži 10% nesaņems katru gadu.
Valdība kaut ko cenšas celt, bet, manuprāt, īsti tāds izrāviens, kur varētu nostiprināties un tad teikt, ka: "Nu, jā, lūk – mēs esam sasnieguši rezultātu, kas apsteidz inflāciju vai prasības, kas tiek izvirzītas iekšlietu sistēmai." Pagaidām es tā nejūtu.
Protams, nevar aizmirst, ka šis ir vēlēšanu gads, bet, vai tiekoties ar arodbiedrību, valdības pārstāvji izsaka kādus konkrētus solījumus un vai jums ir sajūta, ka uz tiem varētu paļauties?
Solīt jau kaut ko nepārtraukti sola. Es teiktu tā, ka Iekšlietu ministrijai jāizsaka pateicība, ka viņi cenšas kaut ko darīt un solīt, un iet uz priekšu, kaut ko izdarīt, bet es saprotu, ka īsti valdībā nav tās vienošanās, jo tad, ja kāds kaut ko paprasa un pasaka, ka vajadzētu iekšlietu sistēmai celt, tad automātiski ir citas profesijas, kurām prasības ir tādas pašas.
Šis iekšlietu resors ir gana plašs – gan ugunsdzēsēji, gan robežsargi un vēl virkne citu iestāžu un dienestu. Vai jūs izceltu kādu īpašu dienestu vai iestādi, kurā ir gan lielākas reputācijas vai algas problēmas, varbūt cilvēkresursu trūkums ir lielāks. Vai būtu kas īpaši izceļams?
Es domāju, ka problēma ir visā sistēmā kopumā.
Gan ugunsdzēsēji, robežsargi, cietumu darbinieki, policisti – tur tās problēmas ir visiem vienādas.
Tas ir personāla trūkums, un tad, lai palielinātu personāla kapacitāti vai stiprinātu, ir jādomā par atalgojuma celšanu viennozīmīgi. Un šim atalgojumam ir jābūt adekvātam jeb faktiski tādam, ko saka gan 2019. gadā veiktais OECD, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izvērtējums – ka minimālajai algai būtu jābūt 1057 eiro "uz rokām". Tas varētu būt tāds atalgojums, kas motivētu strādāt.
Jūs neminējāt prestiža jautājumu – proti, šo profesiju novērtējumu sabiedrības acīs. Vai šajā jomā viss ir kārtībā?
Prestiža jautājums noteikti ir aktuāls, tas jārisina kontekstā ar visu kopumā, ar situāciju katrā profesijā. Kā to prestižu uzlabot – te, visticamāk, ir jāizskauž visi negatīvie gadījumi, kas izskan sabiedrībā, kam ir kāda rezonanse. Tie visi jautājumi, kas skar korupciju, likuma pārkāpumus. Tas būtu viens – tas ir prestiža jautājums. Otrs ir kvalitāte jeb faktiski pieņemto lēmumu kvalitāte. Te nav runa par atalgojumu, te ir prestiža jautājums saistāms ar izpildāmo uzdevumu kvalitāti, ka cilvēks vai sabiedrība ir apmierināta ar pieņemtajiem lēmumiem, ka šie lēmumi ir taisnīgi, godprātīgi. Ātra, profesionāla noziedzīgu nodarījumu atklāšana un novēršana sabiedrībai rada ļoti lielu uzticamību konkrētajam dienestam. Nu tā jau veidojas prestižs.
