Trešdien Rīgā notiks LIZDA padomes ārkārtas sēde, kurā paredzēts lemt par iespējamiem protestiem, reaģējot uz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nepildīšanu. Vispirms arodbiedrība iecerējusi pārspriest aktuālos jautājumus, bet pēc tam tikties arī ar valdības pārstāvjiem - premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku ("Jaunā konservatīvā partija") un finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība"), kā arī ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. LIZDA ārkārtas padomē tiks diskutēts arī par iespēju pedagogiem apvienoties protesta akcijā, tajā pieprasot normatīvajos aktos noteiktā izpildi.
"Politķus centīsmies pārliecināt - ja neradīsim kopīgu valodu, uzklausot premjera un finanšu ministra viedokli, padome izšķirsies par rīcību. Padomes kompetencē būs lemšana, vai tiks pikets. Ir priekšlikumi izteikti arī par streiku," teica Vanaga. Arodbiedrības vadītāja norādīja, ka uzlabojas valsts ekonomiskie rādītāji, palielinās arī vidējais atalgojums. "Vai mēs esam tik sliktā situācijā, ka nevaram atrast finansējumu? Tam grūti noticēt, redzot tēriņus valstī," pauda Vanaga.
Viņa arī uzsvēra, ka izglītības nozares stāvokļa dēļ ir samazinājusies gados jaunu pedagogu vēlme tajā strādāt. "Budžeta vietas netiek piepildītas. Pedagogu saime noveco. Kā mēs te kopā dzīvosim? Mums jau tagad trūkst pirmsskolas pedagogu, skolotāju matemātikā un ķīmijā," uzsvēra Vanaga.
Saskaņā ar LIZDA aprēķiniem pedagogu algu palielināšanai šogad būtu nepieciešami deviņi miljoni eiro.
Savukārt ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" atzina, ka skolotāji ir kļuvuši par esošās situācijas ķīlniekiem. Tomēr premjers algu pielikumu solīt nevarēja. "Ja es būtu tas skolotājs, es arī gribētu labāku atalgojumu. Protams, kurš tad negrib un kuram nepienāktos," pauda Kariņš. Tomēr tam neesot naudas un vēl "jātiek cauri" Eiropas Komisijas vērtējumam par 2019. gada budžetu.
KONTEKSTS:
Lai gan pēc nospraustā pedagogu darba samaksas grafika šogad vienas slodzes likmei bija jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā, 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Finanšu ministrs iepriekš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs, tomēr atbildīgā ministre atzina, ka visu nepieciešamo summu - 27 miljonus eiro - neizdosies atrast.
Vēlāk izglītības ministre Ilga Šuplinska rosināja apturēt finansējuma piešķiršanu vairākām sporta būvēm, šo naudu novirzot skolotāju algām. Iecere gan izplenījās kritiku, jo naudas pārrāvums nozīmētu nacionālas nozīmes sporta bāžu ilgstošu atstāšanu puspabeigtā stadijā.
Pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka katru gadu pedagogu algas celsies, līdz 2022. gadā minimālā likme būs 900 eiro mēnesī.
