Veselības ministrs piekrīt, ka mediķu algas ir pārāk zemas, taču aicina priecāties, ka panākts vismaz neliels pieaugums.
Zemākā mēnešalgas likme zem 360 eiro patlaban ir sešām zemākajām no 13 ārstniecības personu amata kvalifikācijas kategorijām – atkarībā no izglītības no 320 eiro māsu palīgiem līdz 354 eiro vecmātēm un medicīnas māsām.
Minimālās algas celšana, protams, ir laba lieta, un par to mēs priecājamies, bet slikti ir tas, ka netiek paaugstināta darba samaksa veselības aprūpes darbiniekiem kopumā,” Latvijas Radio sacīja mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Viņš uzskata, ka līdz ar minimālās algas celšanu vienādot zemāk un augstāk kvalificētu medicīnas darbinieku atalgojumu ir nepareizi un tas nemotivēs augstāk atalgotos palikt profesijā.
„Neviens neiebilst pret to, ka viņiem tiek paaugstināta darba samaksa. Taču nav taisnīgi – un tam piekrīt visi, arī māsu palīgi –, ka medicīnas māsas un ārstu palīgi saņems tikpat, cik viņi. Jo atbilstoši gan kvalifikācijai, gan kompetencei un atbildībai viņi ir pelnījuši augstāku darba samaksu. Un par to neviens nav parūpējies un negatavojas rūpēties,” uzsvēra Keris.
Šādu kritiku gan noraida veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Viņš uzsver, ka informācija par likmju vienādošanu ir maldīga.
„Nākamā gada budžetā minimālās algas kompensācijai un algu skalas minimuma korekcijai ir paredzēti 8,23 miljoni eiro. Tātad mēs varēsim pacelt ne tikai minimālās darba algas, bet sešām zemāk atalgotajām kategorijām – no 13. līdz 8. ieskaitot – darba algu ne tikai valsts budžeta iestādēs, bet arī valstij piederošās kapitālsabiedrībās. Un tā ir ļoti laba ziņa,” skaidroja ministrs.
Tas skars visus sanitārus, māsu palīgus, aptuveni pusi medicīnas māsu un viszemāk atalgoto ārstu kategoriju. Tiesa, zemāk atalgotajiem medicīnas darbiniekiem likme pieaugs ievērojami straujāk – 13.kategorijai par 40 eiro, bet astotajai – par 20 eiro. Ministrs nenoliedz, ka mediķi ir pelnījuši lielākas algas, tomēr aicina priecāties par to, ka likmju pieaugumu vispār izdevies panākt. Veselības aprūpe valdībai esot prioritāra.
„No fiskālās telpas – mazliet vairāk nekā 130 miljoniem eiro, kas tika dalīti starp visām nozarēm, – veselības aprūpes joma saņem 30,6 miljonus eiro. Protams, darba grupa, kas strādāja ministrijā, kamēr šeit nebija ministra, aplēsa akūtās nozares vajadzības 109 miljonu eiro apmērā. Bet ir jābūt reālistiem un jāsaprot, ka tik daudz ir uz visām nozarēm valstī,” sacīja Belēvičs.
Belēvičs sola, ka Veselības ministrijas darbinieki tuvākajā laikā tiksies ar arodbiedrību, lai kliedētu pārpratumus. Kolīdz beigsies darbs pie nākamā gada budžeta, ministrs sola sākt pašreizējā nozares budžeta efektivitātes izvērtējumu, iegūto naudu novirzot arī mediķu algām.
„Es neticu solījumiem, es ticu darbiem. Godīgi varu pateikt,” tā plānus celt likmes zemāk atalgotajiem mediķiem komentē Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa.
Slimnīcas mediķu atalgojums kopš krīzes neesot palielināts ne reizi, arī iepriekšējās ministres solīto 10% algu pieaugumu neesot jutuši. Bāriņa uz solījumiem celt zemākās likmes raugās neticīgi un uzskata, ka pieaugumam jābūt proporcionālam visiem mediķiem.
„Ir tā, ka joprojām labi speciālisti turpina braukt projām no Latvijas, tostarp arī māsas. Viens no motivācijas veidiem ir labs atalgojums. Un laba atalgojuma [Latvijā] nav,” secina Bāriņa.
Tam piekrīt Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte, norādot – ir atsācies medicīnas māsu aizbraukšanas vilnis, un atalgojuma likmju tuvināšana nozarē radīs spriedzi, bet motivāciju nevairos.
„Kāpēc gan man strādāt kā sertificētai māsai, kas par ļoti daudzām lietām pieņem patstāvīgus lēmumus un dara ļoti sarežģītas manipulācijas, glābjot cilvēku, un algas dienā saņemt tikai 10 eiro vairāk nekā māsas palīgs, sanitārs?” retoriski vaicāja Zālīte.
Mediķu arodbiedrība decembra vidū cer tikties ar veselības ministru un neizslēdz protestus, ja nepanāks labākus nosacījumus.
