Arodbiedrība: Saeimas komisijas atbalstītie likuma grozījumi ļaus Streļčenokam iznīcināt KNAB

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumu mērķis ir palielināt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt KNAB, uzskata KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība.

Arodbiedrībā norāda, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju aizsegā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Saeimas deputāta un bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova ("Vienotība") priekšlikumus, kas ir klajā pretrunā OECD pamatnostādnēm, Latvijas valdības lēmumam, un rezultātā iznīcina KNAB pamatfunkciju veicēju neatkarību, tādējādi graujot arī izmeklēšanas neatkarību no ārējās ietekmes.

Šo priekšlikumu pieņemšana dos iespēju ar administratīvām metodēm izrēķināties ar darbiniekiem, piemēram, lai nepieļautu valstiski svarīgu nozieguma atklāšanu, ļaus izmeklētāju, kas izmeklē krimināllietu, rotēt jeb pārcelt uz nodaļu, kas pārbauda deklarācijas vai pieņem apmeklētājus, uzskata arodbiedrība.

"Saeimas komisijas atbalstīto grozījumu mērķis ir palielināt Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt KNAB," uzsver arodbiedrībā.

Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ atbalstīja KNAB likuma grozījumus otrajam lasījumam, kas paredz, ka KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ja viņš pieļāvis nolaidību, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai.

Komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.

Atbalstītie grozījumi paredz, ka KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt biroja priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Ministru kabineta tiesības īstenot pārraudzību neattieksies uz lēmumiem, ko birojs pieņem, īstenojot biroja funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā un partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Pašreizējā likuma redakcijā vien teikts, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī partiju un finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Jaunums komisijas atbalstītajā redakcijā ir tas, ka viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šobrīd likums nenosaka amatpersonai šādus termiņus.

Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka KNAB priekšnieks bez īpaša saskaņojuma ar premjerministru var izdot biroja iekšējos normatīvos aktus, izņemot biroja reglamentu.

Cits jaunums komisijas atbalstītajā likuma redakcijā paredz, ka biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai. Tāpat KNAB priekšnieku no amata varēs atbrīvot, ja viņš nebūs ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai.

Deputātu atbalstītais priekšlikums arī paredz, ka, ja speciāla komisija konstatē likumā noteiktos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņš komisijas lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas lēmums ir nepārsūdzams. Saeimas lēmums par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.

Iepriekšminēto komisiju, kas izvērtē iemeslus KNAB vadītāja atbrīvošanai no amata, vada ģenerālprokurors un tās sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Parlamentāriešu atbalstītais priekšlikums paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki atrodas valsts dienestā un to dienesta tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Valsts kanceleja iepriekš grozījumus bija lūgusi izskatīt steidzamības kārtā - divos lasījumos, lai Latvija turpinātu virzību uz drīzu pievienošanos OECD. Saeimas komisija gan nolēmusi, ka likuma grozījumus parlamentā skatīs trīs lasījumos.

Neskatoties uz KNAB likuma grozījumiem, valdība iepriekš uzdeva KNAB izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos. Darba grupai līdz 2016.gada 14.septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti