Panorāma

Noraida A. Čakšas demisijas pieprasījumu

Panorāma

ES līderu samitā spriež par paplašināšanos

Pārmaiņas NMPD samilzušo problēmu nerisinās

Arodbiedrība: Pārmaiņas «ātrajā palīdzībā» būtiskāko problēmu nerisinās

Pēdējā laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nācis klajā ar divām iniciatīvām, kas izsaukušas plašas diskusijas. Iestāde rosina mainīt cenrādi, arī paaugstinot maksu par nepamatotiem izsaukumiem, un izskata iespēju mediķu brigādes lielajās pilsētās komplektēt no diviem ārstiem, vienam uzņemoties arī šofera darbs. Arodbiedrība norāda, ka tas ir īslaicīgs ielāps samilzušai darbinieku trūkuma problēmai.  

ĪSUMĀ:

  • “Ātrā palīdzība” cels maksu par nepamatotu izsaukumu no 40 uz 56 eiro.
  • Lielajās pilsētās būs brigāde ar diviem mediķiem, no kuriem viens būs arī šoferis.
  • Ar ietaupīto naudu plāno celt mediķu algas.
  • NMPD vadītāja uzskata – divu ārstu brigāde spēs palīdzēt pacientiem.
  • Arodbiedrības vadītājs Keris šaubas, vai divu mediķu brigādes vienmēr spēs palīdzēt.
  • Keris: Abas iniciatīvas nerisinās darbinieku trūkuma problēmu.
  • Veselības ministrija sola celt algas arī turpmāk.

Mēnesī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņem aptuveni 36 000 izsaukumu. Tomēr, mediķiem ierodoties, nereti izrādās, ka situācija nebūt nav bijusi neatliekama. Uz slimnīcu pacientu vest nevajag apmēram pusē gadījumu.

Turklāt gana aktuāla problēma ir ne tikai tā, ka cilvēki dažādu iemeslu dēļ nespēj adekvāti par savu problēmu pastāstīt dispečeram, bet arī ļaunprātība, cerot atvilināt mediķus bez maksas risināt vienkāršākas problēmas.

Ar šādu novērojumu dalās dienesta mediķis reanimatologs Viktors Gorovenko: “Piemēram, saka, ka man sāp krūtis, man sāp tā krūtis, ka es nevaru, tūlīt nomiršu, ātri brauciet, brauciet, ja neatbrauksiet, nomiršu. Ierodoties pie viņa, mēs secinām, ka ne. Viņš to ir izdomājis.”

Tas ir viens no gadījumiem, kuros jau gadiem pacientam var piestādīt 40 eiro lielu rēķinu. Tagad dienests maksu cer celt uz 56 eiro.

Reizēm arī, ja resursi ļauj un pacients uzstāj, mediķi, pabrīdinot, ka tas būs maksas pakalpojums, mēdz ierasties arī pie citiem pacientiem ar mazāk steidzamām kaitēm.

Dienesta vadītāja Liene Cipule gan uzsver, ka ir nepieciešams steidzamākos gadījumus no citiem atlasīt vēl vairāk.

“Kļūda, nosūtot nepamatotā izsaukumā brigādi, var nozīmēt, ka citā brīdī mēs to resursu nevarēsim tur nosūtīt,” uzsver Cipule.

Lai gan izskanējis, ka tas varētu pacientus iebiedēt mediķus izsaukt, Cipule to noraida, sakot, ka tam nav pamata – zvanīt dispečeram var vienmēr, un gadījumos, ja pakalpojums ir par maksu, par to vienmēr brīdinās. Ja mediķiem situācija pašiem nav likusies viennozīmīga un viņi lēmuši ierasties, nav jāmaksā.

Veselības ministrija ieceri vēl nav apstiprinājusi, bet arī norāda, ka nesaskata sliktas sekas, cenrādi paceļot.

“Tas, ka periodiski var tikt pārskatīts maksas pakalpojumu cenrādis ārstniecības iestādei, vai šajā gadījumā NMPD, tā ir ierasta kārtība,” saka Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Šāds pasākums arī esot būtisks, lai efektīvāk tērētu nodokļu maksātāju naudu, saka Cipule.

Un tāpat viņa pamato vēl kādu iniciatīvu – projektu, kurā izmēģinās, vai lielajās pilsētās brigādē uz izsaukumiem braukt varētu tikai divas, nevis trīs personas, kā agrāk. Tas nozīmē, ka vienam no ārstiem jākļūst arī par šoferi.

Ar ietaupītajiem līdzekļiem varēs palielināt mediķu atalgojumu. Pagaidām gan izmēģinājums skars tikai nelielu daļu brigāžu. Uz jautājumu, vai ar diviem ārstiem pietiek, lai palīdzētu pacientam visās situācijās, Cipule atbild apstiprinoši.

Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris gan nav vienisprātis par to, vai situācija tiešām vienmēr paliks bez negatīvām sekām.

“Ja šobrīd ir tā, ka divas ārstniecības personas ir pie pacienta un autovadītājs dara visu iespējamo, lai ātrāk nokļūtu mērķī, tad, ja būs tikai divi cilvēki brigādē, tad acīmredzot nāksies transportlīdzekli apturēt, lai varētu divatā veikt reanimācijas pasākumus. Nu tie atkal ir laika zudumi,” brīdina Keris.

Turklāt viņš norāda – abas iniciatīvas vairāk atgādina mēģinājumu kaut kā izlīdzēties, lai pielāgotos kādai citai, daudz lielākai problēmai, kas dienestu nospiež jau gadiem – akūtam darbaspēka trūkumam.

Tam piekrīt Gorovenko. Lai gan viņš nesaredz kaitējumu, ko varētu nodarīt kāda no jaunajām iniciatīvām, tas nemainīs to, ar kādu ātrumu no dienesta aizplūst cilvēki.

Veselības ministrijā gan norāda – tāpēc tiek palielinātas algas.

“2018.gadā ārstniecības personām ir vēsturiski lielākais atalgojuma palielinājums novirzīts,” atgādina Oskars Šneiders.

“Šis algas pielikums ir būtisks, bet ne konkurētspējīgs,” saka dienesta ārsts Gorovenko.

“Ja mēs salīdzinām stacionārus, slimnīcas, poliklīnikas, šeit ir nesalīdzināmi lielāka intensitāte, it sevišķi tagad, kad tam pašam personālam, kas paliek, ir jādara divreiz lielāks darba apjoms. Viņiem nav laika fizioloģiskām vajadzībām, piedodiet, viņam nav laika paēst, viņam nav laika atpūsties,” saka Gorovenko.

Viņš jau ilgstoši vērojot, kā uz dienestu atnāk jauni motivēti cilvēki, bet pēc pusgada jau meklē citu darbavietu.

Veselības ministrija pret to var vien likt solījumu algas palielināt arī turpmāk.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti