LVSADA uzskata, ka obligāta divu svešvalodu pārzināšana saziņas līmenī neuzlabos par valsts naudu izglītota ārsta galveno uzdevumu – iespējami labāk ārstēt valsts iedzīvotājus. Arodbiedrībā uzsver, ka prasība par valodu zināšanām ir pārspīlēta.
“Nav šaubu, ka valodu zināšanas paver plašāku apvārsni. Taču šinī gadījumā ir runa par ko citu: izskatās, ka ārstam papildus viņa tiešajiem pienākumiem grib uzkraut arī tulka funkcijas. Tāda pieeja no valsts puses nepadarīs pievilcīgāku jau tā pietiekami sarežģīto profesiju,” uzsvēra LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.
LVSADA pauž bažas, ka prasība ārstiem obligāti sazināties vismaz divās svešvalodās liecina par plānu jau drīzumā iepludināt Latvijā lielāku viesstrādnieku skaitu.
Taču tādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas.
Veselības ministrijā LSM.lv stāstīja, ka prasība ārstam zināt divas svešvalodas nav jauna. Tāda esot jau 2006. gadā apstiprinātajā standartā. Tajā noteikts, ka ārstam brīvi jāpārvalda vismaz vienu svešvalodu un sarunu līmenī vēl otru svešvalodu. Līdzīgas prasības esot arī zobārsta profesijas standartā, kas apstiprināts 2012.gadā, un ārsta palīga profesionālajā standartā, kas apstiprināts 2011.gadā.
Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders stāstīja, ka visu profesiju klasifikatori periodiski tiek pārskatīti un tā tas pašlaik norisinās ar ārsta profesijas standartu. Viņš norādīja, ka attiecībā uz svešvalodu zināšanām izmaiņas nebija plānotas. Izmaiņas esot paredzētas tādās jomās kā pacientu drošība un klīnisko risku vadība, uz pacientu centrēta veselības aprūpe, integrētā veselības aprūpe.
"Ministrijas skatījumā, īpaši ņemot vērā nepieciešamību sekot līdzi jaunākajām tendencēm medicīnā, lasīt medicīnisko literatūru, svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas un bez tām pilnībā iztikt nevar. Ņemot vērā arodbiedrības iebildumus par svešvalodu iekļaušanu ārsta profesijas standartā, turpināsim diskusiju ar profesionālajām organizācijām, lai nonāktu pie kopsaucēja. Bet vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka šī prasība nav jauna un ir bijusi spēkā vairāk kā 10 gadus," skaidroja ministrijas pārstāvis.
