Vanaga pauda atbalstu iecerei par kvalitātes pakāpju nodošanu skolu direktoru rokās. Šāds Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais risinājums esot optimāls.
Nākotnē gan šāda sistēma pārtaps par skolotāju darba motivācijas rīku direktoriem, ne kvalitātes pakāpēm.
Vienlaikus Vanaga atzina, ka šādas izmaiņas dod plašākas rīcības iespējas direktoriem. Arodbiedrības ieskatā kādā no kvalitātes pakāpju novērtēšanas posmiem vajadzētu iesaistīt arī LIZDA.
Ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm turpmāk lemt izglītības iestādes vadītājiem, neiesaistot pašvaldību un nozares ministriju. Šādus grozījumus Izglītības likumā atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Pērn reformēta skolotāju algu aprēķinu sistēma, palielinot likmi no 420 līdz 680 eiro, taču vienlaikus pārskatot skolēnu un pedagogu proporcijas un pedagogu darba slodzes. Līdz ar izmaiņām skolotāju algas likme valstī vidēji palielinājusies 72% izglītības iestāžu.
Taču pedagogu neapmierinātību raisīja atteikšanās no “kvalitātes pakāpju” piemaksām un viņi pauda gatavību par to cīnīties Satversmes tiesā. Izglītības ministrijā skaidroja, ka kvalitātes pakāpēm būs jauna sistēma un tolaik radies pārrāvums
