Arodbiedrība brīdina par «ātrās palīdzības» darba pārrāvumiem, ja algas nepalielinās

Valdības un Saeimas bezdarbība, nepalielinot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku algas, jau drīzumā var novest pie tās nepārtrauktības pārrāvumiem, informēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā (LVSADA).

Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris portālam LSM.lv stāstīja, ka politiķi mutiski ir solījuši palielinājumu, bet tas nav nostiprināts ne normatīvajos aktos, ne politikas plānošanas dokumentos. Tāpat nav izveidota arī darba grupa spriešanai par mediķu algām, kuras nepieciešamība tika aktualizēta Saeimas komisijas sēdē martā, kā arī vēstulē veselības ministrei Andai Čakšai (Zaļo un Zemnieku savienība).

Iepriekšējā pieredze, kad valdība Veselības aprūpes finansēšanas likumā neiekļāva konkrētas summas, par kurām bija panākta vienošanās, arodbiedrības locekļiem neļaujot cerēt, ka šoreiz būs citādāk.

"Mēs baidāmies, un visai sabiedrībai vajadzētu baidīties, ka pienāks diena X," teica Keris.

Arodbiedrības vadītājs skaidroja - tā kā līdz 2020.gadam paredzēts pakāpeniski samazināt mediķu virsstundu skaitu, tie vairs nevarēs strādāt tik daudz kā pašlaik, un tas nozīmēs darbinieku trūkumu.

Arodbiedrībā norāda, ka mediķu nepietiekamā skaita dēļ patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Saskaņā ar Darba likumu atļautais virsstundu skaits ir 144 stundas četru mēnešu periodā (vidēji – deviņas virsstundas nedēļā), un par virsstundām ir jāmaksā dubulta likme.

LVSADA atgādina, ka finanšu krīzes apstākļos 2008.gadā darba devēji un politiķi uzstāja uz grozījumiem Ārstniecības likumā, kas atļautu ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Politiķi solīja, ka tiklīdz valsts finanšu situācija uzlabosies, Ārstniecības likuma grozījumi tiks atcelti un tiks būtiski paaugstināta darba samaksa nozarē, lai piesaistītu vajadzīgo darbinieku skaitu, tomēr tas nav noticis.

Arodbiedrībā norāda, ka likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana nav iekļauta starp budžeta politikas prioritātēm.

KONTEKSTS:

Šogad ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai tika piešķirti papildu 85 miljoni eiro.

Attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti