Prasības gan bijušas specifiskas, nepieciešamas ķirurģiskās aprūpes māsas. Pašlaik Nacionālie bruņotie spēki nākuši palīgā ar piecām medmāsām, kas var pildīt šos uzdevumus.
Šeit ir ļoti nopietna aprūpe tieši ļoti veciem ļaudīm, kas par sevi nevar parūpēties. Līdz ar to tas sevī ietver ļoti plašu spektru, kas viņiem būtu jādara. Gan dažādas medicīniskas procedūras, gan arī vienkārši sociālais darbs.
“Apzinājām piecus cilvēkus, kuri līdz jaunajam gadam “Mežciema” aprūpes centram varēs palīdzēt. Ja vajadzēs, mēģināsim arī ilgāk,” teica Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).
Arī šis atbalsts nav mazinājis spriedzi, jo darbinieku joprojām trūkst un esošie atrodas uz izdegšanas sliekšņa.
Tikmēr bruņotie spēki nākotnes plānus virza kara medicīnas attīstīšanā, lai šādās situācijās varētu sniegt lielāku palīdzību.
“Plānos ir gan mobilā slimnīca, gan mēs domājam par pastāvīgas medicīnas nodrošināšanas grupas izveides, bet tas paņems vairākus gadus, tas ir nopietns darbs. Mums valstī arī trūkst ārstu, kas būtu šajā kara medicīnā, pirmkārt, kara medicīnā izglītoti. Tas ir tas, ko arī mēs no šīs krīzes esam mācījušies,” atzina Pabriks.
Patlaban Nacionālie bruņotie spēki palīdz arī Valsts robežsardzei kontrolēt “Covidpass” aizpildīšanu, kā arī sadarbojas ar Valsts policiju.