Pēc viņa sacītā, ir jārespektē Lielbritānijas iedzīvotāju griba, jo abām – gan "Brexit" atbalstītāju, gan pretinieku – kampaņām bija iespēja paust argumentus par Lielbritānijas turpmāko dalību ES. Skaidrs, ka referenduma iznākums būtiski ietekmēs Lielbritānijas politiku un arī ES tālāko attīstību. "Tas ir nopietns modinātājzvans gan Briselē, gan ES valstu galvaspilsētās," sprieda ministrs.
Lai arī šis referenduma iznākums ir bažas raisošs, ir jākoncentrējas uz tālāko rīcību un nekādā gadījumā nedrīkst ļauties panikai, teica ministrs. Viņš norādīja – jau redzams, ka galēji labējie spēki priecājas un saka, ka līdzīgi referendumi jārīko citviet ES. Arī ES institūcijām vairāk būtu jāstrādā pie tā, lai stiprinātu ES iedzīvotāju uzticību.
Ministrs atzina, ka saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu tagad ir jāsagaida Lielbritānijas oficiālais paziņojums par izstāšanās sarunu sākumu. Sarunām paredzēti divi gadi, taču šo termiņu var pagarināt. Iespējamie ES turpmākās attiecību modeļi ar Lielbritāniju ir vairāki, piemēram, tāds, kāds ES ir ar Norvēģiju, vai arī kas īpašs.
"Sākotnēji ir Lielbritānijas paziņojums, tad pozīcija un tad garš sarunu process," noteica ministrs.
Savukārt intervijā LTV Rinkēvičs komentēja, ka tas lielā mērā ir ne tikai balsojums par Lielbritānijas izstāšanos no ES, bet arī balsojums par iekšpolitiskām problēmām. Tagad esam nonākuši lielā neskaidrībā par Lielbritānijas iekšpolitiku.
“Savā ziņā kā pēc katras ballītes sāk iestāties paģiras,” sacīja ministrs, komentējot Skotijas un Ziemeļīrijas reakciju par referenduma rezultātiem. Tie varētu provocēt vēl vienu Skotijas referendumu.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.
Ārlietu ministrija iepriekš norādīja, ka tuvākajā laikā jāuzsāk sarunas par Lielbritānijas izstāšanās no ES noteikumiem un turpmāko attiecību modeli.
Šajās sarunās Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās intereses. "Būs jāpanāk visām iesaistītajām pusēm pieņemams risinājums," norāda ĀM.
