Ārlietu ministrs: Pasaulē strauji pieaug neiecietības, agresijas un naida runas izpausmes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pasaules politikā ir daudz neskaidrības - pat valstīs ar spēcīgām demokrātijām strauji pieaug neiecietības, agresijas un naida runas izpausmes. Nav apstājies populisma vilnis, kas cenšas izkropļot realitāti un sabiedrībai sniegt nepamatotas ilūzijas, puspatiesības vai pat atklātus melus. Tāpat nav rimušas atsevišķu valstu mērķtiecīgas un kontrolētas dezinformācijas kampaņas, lai ietekmētu politiskos procesus citās valstīs. To tradicionālajās Saeimas ārpolitikas debatēs teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Ministrs uzsvēra, ka vienlaikus ar straujo digitālo laikmetu un pasaules atvērtību un atklātībumēs piedzīvojam lielu nenoteiktību it visā, kas notiek. Joprojām "biezā Londonas miglā" ir apslēpts neskaidrais nākotnes risinājums pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas no Eiropas Savienības, kas notiks 29. martā. Strauji aug arī Ķīnas politiskā, ekonomiskā un militārā varenība. Tas atstās jūtamu ietekmi ne tikai visā Āzijā un Okeānijā, bet arī citviet pasaulē. Daudzviet Āfrikā un Tuvajos Austrumos mieru destabilizē islāma fundamentālisms. "Tuvo Austrumu reģions arī tuvākajā nākotnē paliks viens no lielākajiem drošības izaicinājumiem,  kas var izraisīt jaunus migrācijas uzplūdus un tieši ietekmēt Eiropu. Pašlaik Eiropas Savienība (ES) tā arī nav atradusi savu lomu Tuvo Austrumu reģionā – tās loma tikai mazinās un arvien vairāk atgādina skatītāju no malas," teica ministrs.

Jaunas ES iekšējas un ārējas vētras rada vairāku dalībvalstu iekšpolitiskie procesi - atkāpšanās no likuma varas un būtiskām demokrātijas normām, kā arī sarunu process par nākamā perioda ES daudzgadu budžetu, jaunie migrācijas riski - nevairo kopējo drošību šodienas Eiropā, uzsvēra ministrs.

Komentējot Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES jeb tā dēvēto "Brexit", ministrs atzina, ka tā ir savā veidā krēslas zona, kurā joprojām valda neziņa. Tomēr "Brexit" nav vēstures un ES beigas. "Apvienotajā Karalistē dzīvo lielākā Latvijas valstspiederīgo kopiena, tūkstošiem mūsējo. Savukārt Latvijā dzīvo un strādā vairāk nekā 1000 Apvienotās Karalistes pilsoņu, kuriem nodrošināsim arī visos "Brexit" iznākuma gadījumos maksimāli labvēlīgus apstākļus un atbalstu tāpat kā līdz šim. Tāpēc Saeimā top deklarācija par Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Vienlaikus Latvija sagaida līdzvērtīgi labvēlīgu Apvienotās Karalistes attieksmi pret Latvijas valstspiederīgajiem Apvienotajā Karalistē," pauda ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka ES jau vairākus gadus darbojas krīzes režīmā, ko arī pērn apliecināja ES pilsoņu konsultācijas par ES nākotni.

"Neskatoties uz satricinājumiem, ko piedzīvo ES, es ticu spēcīgai ES nākotnei! Tam ir ļoti praktisks iemesls. Tikai vienota ES var konkurēt un būt līdzvērtīgs spēlētājs pasaulē, it īpaši globālajā ekonomikā un pasaules diplomātijā. Cita ceļa ES nav," sacīja ārlietu ministrs.

Sašķelta un fragmentēta Eiropas Savienība var tikai izšķiest savus resursus. ES ir arī turpmāk jābūt vienotai daudzveidībā, kas balstās uz spēcīgu un nacionālu valstu pastāvēšanu. Taču globalizācijas apstākļos ES nedrīkst sašķelties mazās un kašķīgās interešu grupās. Rinkēvičs akcentēja, ka mums jāveido spēcīga ES aizsardzības identitāte, kas papildina NATO spējas. "Mēs atbalstīsim Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu, taču mēs noraidām ideju par Eiropas armiju, kas dublētu NATO funkcijas. Mums ir nepieciešama spēcīga un vienota Eiropas ārpolitika. Mums ir vajadzīga vienota Eiropas enerģētikas politika. Mums ir vajadzīgas noturīgas un stipras Eiropas Savienības un ASV attiecības," pauda ārlietu ministrs.

Rinkēvičs atzina, ka pērn ASV nesaprašanās ar ES un Eiropu kopumā atgādināja ģimenes strīdu, taču gandrīz visos lielajos un galvenajos jautājumos ASV no Eiropas un Eiropa no ASV ir saņēmusi daudz lielāku atbalstu nekā no jebkura cita pasaules reģiona. "Eiropu un ASV saista ciešas vēsturiskās, kultūras, politiskās un drošības saites. Esmu pārliecināts, ka labāka sabiedrotā pasaulē par Eiropu Amerikas Savienotajām Valstīm  nav, tāpat kā ASV ir lielākais Eiropas draugs. Eiropa arī turpmāk paliks uzticama tiem ideāliem, kas gan ASV, gan Eiropas valstis ir padarījušas par vienām no attīstītākajām valstīm pasaulē," norādīja Rinkēvičs.

Uzrunā parlamentam ministrs arī pieskārās jautājumam par ES daudzgadu budžetu, norādot, ka "Brexit" nevar būt par iemeslu, lai neproporcionāli samazinātu kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumu apjomu nākamajā ES daudzgadu budžetā. Latvijai piedāvājums attiecībā uz kopējo lauksaimniecības un kohēzijas politiku nav pieņemams. Gan kohēzijas politikā, gan lūkojoties kā uz vispārējo principu, Latvija stingri iestāsies par konverģenci jeb dzīves līmeņa izlīdzināšanu, lai samazinātu atšķirības starp ES reģioniem, sacīja Rinkēvičs.

Komentējot situāciju saistībā ar Latvijas finanšu jomas starptautisko prestižu, ministrs atzina, ka ilgstoši neatrisinātā situācija ir drauds valsts finanšu sistēmas uzticībai un starptautiskajai reputācijai.

"Cīņa ar finanšu noziegumiem un starptautisko sankciju ievērošana ir vispārpieņemta norma Rietumu finanšu pasaulē. Ja kāda valsts to neievēro, tirgus mehānismi vai citas valstis no tās norobežojas. Un tirgus mehānismi – norobežoties no likumiski toksiskiem aktīviem – šajā ziņā ir pat spēcīgāki par valstu rīcību," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka Latvijai jāveic steidzami pasākumi risku mazināšanai, lai mēs paliktu daļa no starptautiskās finanšu sistēmas. "Bet nebūtu pareizi runāt tikai par valsts vai finanšu iestāžu atbildību, jo arī katram uzņēmumam jādod savs ieguldījums ekonomikas tīrībā – jādemonstrē neiecietība pret terorisma finansēšanu un naudas atmazgāšanu. Cīņa ar finanšu noziegumiem ir svarīga ne tikai tāpēc, ka to prasa likums, bet vispirms tāpēc, ka tā ir pareizi, un tas jādara patiesi, nevis tikai kā apgrūtinājums. Tāpēc ir laiks rīkoties, nevis vaimanāt," teica ārlietu ministrs.

Rinkēvičs akcentēja, ka arī šodien Latvijas ārpolitikas uzdevums ir palicis nemainīgs – rūpēties par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Tā ir galvenā Latvijas ārpolitikas prioritāte. "Tādējādi Latvija turpinās stiprināt savu iekšējo un ārējo drošību, iestājoties par pašreizējo starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību. Latvija aktīvi iestājas par vienotu un drošu ES arī pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas. Tas tiks darīts, balstoties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, kas ir stratēģiski svarīgs Latvijas ekonomiskās labklājības un drošības avots. Mūsu valsts turpinās stiprināt transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir attiecības starp Latviju un Ziemeļatlantijas aliansi un ciešas divpusējās attiecības starp Latviju un ASV, un Kanādu. Mēs atbalstīsim Latvijas uzņēmumus, lai palīdzētu jaunu eksporta iespēju un tirgu apguvē un sekmētu ārvalstu investīciju piesaisti. Ar Diasporas likuma starpniecību tiks stiprināta saikne ar tautiešiem ārvalstīs, sniedzot atbalstu diasporas organizācijām," teica Rinkēvičs.

KONTEKSTS

Gada sākumā Saeimā norisinās tradicionālās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņo ārlietu ministrs. Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti