Viņš skaidroja, ka ar NATO samita lēmumiem būtiski tiks nostiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūras reģionā, taču pēc lēmumu pieņemšanas vēl būs jāveic konkrētas darbības, lai lēmumus iedzīvinātu, jo "ar papīriem nekaro". "Mēs to redzam tikai kā procesa turpinājumu, nevis procesa noslēgumu," piebilda ministrs.
Paredzēts, ka Baltijas valstīs tiks izvietoti brigādes līmeņa atbalsta elementi, komandstruktūras, nostiprināta sava infrastruktūra, vienlaikus saprotot, ka pastāv nepieciešamība aizsardzības plānus un stratēģijas pārskatīt nemitīgi, reaģējot uz aktuāliem drošības izaicinājumiem.
Rinkēvičs atzina, ka saistībā ar jautājumu par NATO austrumu flanga stiprināšanu nekādi pārsteigumi nav gaidāmi, jo jau no februāra beigām iesaistītās puses rūpīgi strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstu reģionā.
"Vismaz jautājumā ar Baltijas valstu drošību, par austrumu flanga pastiprināšanu šobrīd šķēpi netiek lauzti," sacīja ministrs.
Viņš atzina, ka Latvija pēc NATO samita būs drošākā situācijā, bet samita lēmumi neatcels pašu darāmos darbus saistībā ar iekšējās drošības un aizsardzības sistēmas stiprināšanu, kā arī diplomātijā, tālāk strādājot pie NATO klātbūtnes paplašināšanas un nostiprināšanas atbilstoši mainīgajai situācijai drošības jomā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), runājot par pašu darāmo, intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Latvijai pirmām kārtām ir jānostiprina bruņotie spēki, jāveicina pārējo institūciju, tai skaitā pašvaldības un valsts iestāžu darbs drošības jautājumos. Liels darbs gaidāms arī saistībā ar jaunā poligona izveidi un kazarmu būvniecību, kas nepieciešams līdz ar NATO klātbūtnes stiprināšanu.
Pēc ārlietu ministra teiktā, šī samita "lielā mistērija" varētu būt jautājums par Somijas un Zviedrijas iespējamo uzņemšanu NATO.
Latvijas "absolūtajās interesēs" ir iespējami ātra šo valstu iekļaušanās NATO, piebilda Rinkēvičs.
Otrdien, 28. jūnijā, tiks atklāts NATO samits Madridē, kas norisināsies no 29. jūnija līdz 30. jūnijam. Pasākumu šodien atklās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, bet nopietnākais darbs notiks rīt un parīt.
Dalībvalstu līderi samitā plāno pieņemt jauno NATO Stratēģisko koncepciju un citus lēmumus, kas skaidri apstiprina bloka apņemšanos atturēt un aizsargāt no Krievijas draudiem. Stoltenbergs jau iepriekš paziņoja, ka paredzēts pastiprināt kaujas grupas alianses austrumu daļā līdz pat brigāžu līmenim. Tiks pārveidoti Ātrās reaģēšanas spēki, un to personālsastāvu palielinās virs 300 tūkstošiem.
Alianses austrumu flangā izvietos vairāk smagos ieročus, tai skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tās būšot lielākās izmaiņas NATO kolektīvajā aizsardzībā kopš Aukstā kara, taču konkrētas spēku dislokācijas vietas pagaidām netiek atklātas. Stoltenbergs pavēstīja, ka līderi samitā palielinās atbalstu Ukrainai, un tās prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunās samita dalībniekus ar video zvana starpniecību.
Latviju NATO samitā Madridē pārstāvēs ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), Valsts prezidents Egils Levits un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
1949. gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis.
