"Būsim reāli – starptautiskā spriedze nemazināsies ne pēc mēneša, ne diviem. Tas, ko mēs šobrīd redzam –, mums ir jābūt gataviem uz ilgstošāku spriedzes periodu. Jo mēs šobrīd nevaram pateikt, kas notiks tuvāko nedēļu laikā, kāda būs Krievijas rīcība, piemēram, Ukrainā. Fakts, ka šī retorika ir agresīva, šī rīcība ir agresīva, fakts, ka 21. gadsimtā nav runa tikai par militāriem uzbrukumiem, bet arī, piemēram, par kiberuzbrukumiem, hibrīduzbrukumiem, ar ko paši esam saskārušies, man liek teikt, ka ar šo situāciju būs jārēķinās vairākus gadus," klāstīja ministrs.
Pēc viņa teiktā, Saeimai būs jādara vairākas lietas, tostarp jāpalielina gan aizsardzības, gan iekšējās drošības budžets.
"Mēs šoreiz nevaram dot naudu tikai aizsardzībai, aizmirstot par iekšējo drošību. Tā ir valsts robeža, tās ir tiesībsaizsardzības institūcijas un valsts drošības iestādes," teica ministrs.
Pēc viņa teiktā, nevar vairs radīt tādu plaisu, kas šobrīd ir izveidojusies starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministriju. "Bruņotie spēki ir labi attīstījušies. Mēs zinām ļoti daudzas problēmas Iekšlietu ministrijā. Tas ir jautājums, kuru vairs nevar skatīt atrauti," teica Rinkēvičs.
Ministrs uzsvēra, ka jau 2018. gadā runājis par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu no 2% līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta. "Tas 2,5% mērķis ir jāsasniedz. Ne nākamgad, ne aiznākamgad, bet pārskatāmā nākotnē," teica ārlietu ministrs. "Šoreiz tas nedrīkst notikt, ignorējot iekšējo drošību."
Ministrs sacīja, ka šobrīd ar pārliecību var teikt, ka Latvija ir pilnā drošībā militārajā ziņā. "Šeit ir NATO spēki, un mēs tiešām šobrīd runājam par papildu spēku izvietošanu, ņemot vērā, ka Krievija ir izvietojusi papildu spēkus Baltkrievijā. Bet tas nebūs rīt vai parīt," sacīja ministrs.
