Hibrīduzbrukums Eiropas Savienības un NATO austrumu robežai
Aleksandra Lukašenko režīma īstenotais hibrīduzbrukums Eiropas Savienības un NATO austrumu robežai ar mākslīgas migrācijas plūsmas palīdzību centies destabilizēt situāciju reģionā. Gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Polijas robeža piedzīvo šo uzbrukumu. Ārlietu ministrija norāda, ka tā ir Lukašenko režīma asimetriska atbilde uz Eiropas Savienības principiālo nostāju jautājumā par režīma īstenotajiem brutālajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem. Latvija kopā ar Poliju un Lietuvu ir izvērsusi aktīvu pretdarbību centieniem destabilizēt situāciju reģionā. Kopš krīzes sākuma ir regulāri informēti sabiedrotie gan Eiropas Savienībā, gan NATO, veidojot izpratni par hibrīdkara elementu īstenošanu pret Eiropas Savienību un NATO.
Vairāki tūkstoši migrantu joprojām atrodas Baltkrievijas teritorijā, turpinās to centieni nelegāli šķērsot robežu, un Lukašenko režīms neizrāda gatavību izbeigt savas destabilizējošās darbības. Latvija kopā ar partneriem turpinās konsekventi sargāt valsts un reizē arī Eiropas Savienības ārējo robežu, kā arī pretoties un atspēkot jebkuras citas hibrīduzbrukuma izpausmes līdz to pilnīgai novēršanai.
Latvijas, Lietuvas un Polijas koordinētās darbības rezultātā uz robežas 2021. gada beigās bija vērojama nosacīta situācijas stabilizēšanās, Baltkrievijas pusei pārvietojot lielāko daļu migrantu projām no robežas, kā arī organizējot nelielas migrantu daļas atgriešanos savā mītnes zemē. Tomēr šī attīstība nevar tikt vērtēta kā neatgriezeniska, jo situācija joprojām nav atrisināta.
Latvija ir paudusi gatavību atbalstīt Poliju, ja tiks lūgts organizēt konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu. Latvija arī aicinājusi Eiropas Savienību pastiprināt spiedienu pret Lukašenko režīmu, veicot sankciju pakotnes tālāku paplašināšanu, kā rezultātā Eiropas Savienība nolēma finansiāli sankcionēt Baltkrievijas nacionālo aviokompāniju “Belavia” un Sīrijas aviokompāniju “Cham Wings Airlines”, cilvēku kontrabandā iesaistītās Baltkrievijas tūrisma firmas, kā arī Baltkrievijas amatpersonas, kuras piedalās mākslīgās migrācijas veicināšanā. Latvija ir lūgusi Eiropas Savienībai sniegt praktisku atbalstu ārējās robežas pārvaldības stiprināšanā, un šīm vajadzībām Latvijai, Lietuvai un Polijai ir kopā piešķirti 200 miljoni eiro. Tāpat Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus līdz 3,5 miljonu eiro apmērā migrantu atpakaļnosūtīšanai uz to mītnes zemēm.
Ministrija norāda, ka Latvijas pienākums ir uzturēt ārējās robežas drošību.
Latvija, apzinoties savas starptautiskās saistības un sarežģīto humāno situāciju, ievēro gan nacionālās drošības intereses, no vienas puses, gan humānus apsvērumus, tostarp savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, no otras puses.
Latvijas dienesti sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sniedz humāno palīdzību nelaimē nonākušajiem trešo valstu pilsoņiem pie mūsu valsts robežas. Tāpat Latvija kopā ar partneriem iestājas par nepieciešamību pielāgot Šengenas robežu kodeksu situācijām, kad pret Eiropas Savienības ārējām robežām tiek vērsts hibrīduzbrukums, teikts Rinkēviča ziņojumā.
Uz hibrīduzbrukuma attīstības fona Krievija pauda atbalstu Lukašenko režīmam, vainojot krīzes izraisīšanā Eiropas Savienību un draudot “adekvāti” atbildēt uz Rietumu “militārajām provokācijām”. Hibrīdkrīzes laikā īstenotie Krievijas stratēģisko bumbvedēju pārlidojumi virs Baltkrievijas teritorijas un gada laikā atkārtotā karaspēka koncentrēšana Ukrainas pierobežā vēlreiz apliecina Krievijas vēlmi uzturēt pastāvīgu spriedzi NATO austrumu flangā, par ko ir arī izteicies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Ārlietu ministrija skaidro, ka Lukašenko režīma organizētais hibrīduzbrukums izriet no tā neleģitīmās būtības. Tiek izmantoti jebkuri līdzekļi, lai panāktu Eiropas Savienības piekāpšanos un režīma leģitimitātes atzīšanu.
Baltkrievijā turpinās politiskā krīze, tālāka cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošana. Opozīcijas, pilsonisko aktīvistu un neatkarīgo mediju viedokļi tiek apklusināti ar vardarbīgām metodēm. Spēka struktūras un tiesas nesodīti īsteno režīma politiskos uzstādījumus.
Latvija nosodījusi represijas pret pilsonisko sabiedrību un medijiem, kā arī atbalsta Baltkrievijas sabiedrības demokrātijas centienus un iestājas par jaunu, brīvu, godīgu un atklātu vēlēšanu organizēšanu atbilstoši starptautiskajiem vēlēšanu standartiem. 2021. gadā Latvija turpināja sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, sadarbībā ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām nodrošinot psiholoģisku un praktisku palīdzību no represijām cietušajiem Baltkrievijas žurnālistiem un pilsoniskajiem aktīvistiem.
2022. gadā Ārlietu ministrija turpinās sniegt praktisku atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem atbilstoši viņu izteiktajām vajadzībām ar granta projektu konkursa palīdzību.
Krievijas pastāvīgi destabilizējošās darbības
Krievija turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku attiecībās ar ASV, NATO un Eiropas Savienību, kā arī izmanto dažādas politiskās, ekonomiskās, militārās un hibrīdās metodes, lai ietekmētu situāciju ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī Eiropā kopumā, minēts ārlietu ministra ziņojumā. Ministrija uzskata, ka
Krievijas īstenotā bruņoto spēku bezprecedenta koncentrācija pie Ukrainas robežām, kas izraisa militārās eskalācijas draudus,
un šajā kontekstā veiktās diplomātiskās aktivitātes ir spilgts piemērs šādai Krievijas pieejai.
Latvija attiecības ar Krieviju veido, ņemot vērā Eiropas Savienības kopīgās ārpolitikas principus un savas nacionālās intereses.
2021. gadā Eiropas Savienības un Krievijas attiecības turpināja pasliktināties, sasniedzot visu laiku zemāko līmeni,
ko demonstrēja Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos vizīte Krievijā, kas noslēdzās bez rezultātiem, atzīmē ministrija.
Krievija 2021. gadā turpināja pastāvīgu Eiropas Savienības nomelnošanas kampaņu un Eiropas Savienības politikas destruktīvu kritiku.
Latvija uzskata, ka nav pamata sagaidīt kādas izmaiņas Krievijas nostājā, gatavību uz kompromisiem vai konstruktīvu sadarbību, teikts ziņojumā.
Krievija rada īstermiņa un ilgtermiņa drošības izaicinājumus Latvijai un Baltijas reģionam. Krievijas uzbrukuma spēju nostiprināšana, izvairīšanās no jēgpilna dialoga, militārās mācības ar agresīviem scenārijiem un citi provokatīvi soļi, tostarp NATO sabiedroto un partnervalstu gaisa telpas pārkāpumi, parāda Krievijas nevēlēšanos veidot prognozējamu, caurskatāmu un savstarpējās uzticēšanās pasākumos balstītu drošības vidi, norādīts ziņojumā.
Latvija aizstāv viedokli, ka Eiropas Savienības attiecībās ar Krieviju ir nepieciešams īstenot konsekventu un principiālu pieeju, balsoties uz Eiropas Savienības kopējām vērtībām un principiem, un sadarbībai ir jāpaliek ierobežotai līdz brīdim, kamēr Krievija atgriezīsies pie starptautisko normu un tās starptautisko saistību ievērošanas. Latvija arī atbalsta līdzšinējo pieeju NATO attiecību veidošanā ar Krieviju, ka ir jāīsteno pārliecinoši kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumi, tostarp Baltijas reģionā, vienlaikus saglabājot atvērtību dialogam.
Latvija uzskata, ka gadījumā, ja Krievijas agresīvā rīcība reģionā eskalēsies, ir nepieciešama NATO klātbūtnes paplašināšana Baltijas reģionā, spēcīgāku sankciju ieviešana pret Krieviju, kā arī Ukrainas militāro spēju tālāka stiprināšana. Veidojot divpusējo sadarbību ar Krieviju, Latvija ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā un uz savstarpēju cieņu balstītās kaimiņattiecībās, teikts ārlietu ministra ziņojumā.
Virzība uz klimatu aizsargājošu ekonomiku
Starptautiskajā dienaskārtībā turpina dominēt klimata pārmaiņu izaicinājums. Virzībā uz Eiropas Savienības noteikto mērķi – klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā – Latvijai ir svarīgi panākt, lai ekonomiskā attīstība noris bez negatīvas ietekmes uz klimatu, bet jomās, kur šo ietekmi nevar mazināt, tiek rasti citi kompensējošie risinājumi. Tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Komisijas tiesību aktu pakotnes “Gatavi mērķrādītājam 55%” piedāvāto kursu, ar kura palīdzību Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam ir jānodrošina vismaz 55% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, norādīts ziņojumā.
Ministrijas ieskatā šis mērķis ir ne tikai ambiciozs, bet arī sasniedzams. Latvijas atbildīgās institūcijas patlaban veic pakotnes piedāvājuma rūpīgu analīzi un gatavo nacionālās pozīcijas. Nozaru politikās, virzoties uz klimatu aizsargājošu ekonomiku, Latvijai svarīga ir
energoefektivitātes stiprināšana, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanas un aprites ekonomikas tālāka attīstība.
Eiropas Savienības diskusijās Latvija īpaši iestāsies par iespējami mazāku nacionālo mērķi siltumnīcefekta gāzu samazināšanā, vadoties no samazinājuma sloga sociālekonomiskajām izmaksām. Tāpat Latvija iestāsies par iespējami lielāku finanšu atbalstu Klimata sociālajā fondā, lai palīdzētu sabiedrībai virzīties uz klimatneitrālu ekonomiku un pielāgoties klimata pārmaiņām, teikts ministra ziņojumā.
Ministrija uzsver, ka Eiropas Zaļais kurss sniegs jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem strādāt pie inovatīviem, eksportspējīgiem un klimatam draudzīgiem produktiem, radīt jaunas darbavietas un veiksmīgāk iekļauties globālajās piegādes ķēdēs, jo īpaši zemu emisiju un elektroauto attīstības kontekstā, inovatīvu un ilgtspējīgu produktu ražošanā, atjaunojamo energoresursu attīstībā, kā arī dažādu zaļo tehnoloģiju attīstīšanā.
