Ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs aizrādījis Vešņakovam, ka nav pieņemama vēstnieka kritika Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai, ko viņš iepriekš izteica presē. Tāpat nav pieņemami apvainojumi Latvijai kā rezidences valstij par meliem attiecībā uz Minskas vienošanās izpildi konflikta noregulējumam Ukrainā un pārmetumi par vēstures falsifikāciju.
"Kā absurds tika noraidīts vēstnieka apgalvojums, ka Latvijas valdība ierobežo Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt alternatīvu informāciju par pasaulē notiekošo," paziņojumā medijiem raksta ministrija.
Pildegovičs nav slēpis vilšanos, ka Vešņakovs, jau ilglaicīgi strādādams Latvijā, nav izpratis tajā notiekošos procesos.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācija savukārt atbalstīja vēstnieka pozīciju un pauda neizpratni par Latvijas ārlietu resora rīcību, ziņo Krievijas oficiālā aģentūra “Interfax”.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Latvijas Ārlietu ministrijas rīcību nosauca par “grūti saprotamu”.
“Cik man zināms, mūsu vēstnieks aicināja nedemonizēt Krieviju, un viņa aicinājumam var tikai pievienoties. Diez vai to var vērtēt kā kādu iejaukšanos iekšējās lietās, un diez vai to vispār var vērtēt kā kaut ko diplomātiskajai praksei neatbilstošu,” Peskova teikto citē “Interfax”.
Iepriekš arī Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs paudis neizpratni par notiekošo. Viņš paziņoja, ka viņam nav saprotama Latvijas Ārlietu ministrijas rīcība.
Tikmēr Krievijas vēstniecība Latvijā paziņoja, ka Vešņakovs sarunas laikā ar Pildegoviču sniedza “argumentētas, izsmeļošas atbildes” uz jautājumiem, kā arī iezīmēja Latvijas Ārlietu ministrijai vairākus jautājumus, “kas aktuāli Krievijas – Latvijas attiecībās pašreizējā posmā”, atgādinot, ka pakāpeniska dialoga attīstīšana iespējama, tikai ievērojot vienam otrā intereses”. Tajā pašā laikā vēstniecības paziņojumā medijiem norādīts, ka tikšanās notikusi konstruktīvā atmosfērā.
