Ministrijā atzīmēja, ka šodien aprit gads kopš negodīgajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā. Tāpat aprit arī gads, kopš nerimstas Baltkrievijas sabiedrības miermīlīgie protesti, lai tiktu atzītas cilvēktiesības un demokrātiskās pamatbrīvības, kuras šīs vēlēšanas atņēma.
A year ago Belarusians were deprived of free and fair presidential elections. Their will was ignored and hopes were crashed by #Lukashenko regime. Today we #StandWithBelarus for sovereign, free and democratic #Belarus and we know that dream will come true #ЖывеБеларусь 🤍❤️🤍
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) August 9, 2021
ĀM norādīja, ka Latvija ar dziļu cieņu un apbrīnu uztver baltkrievu tautas izturību un gara spēku, jo nevardarbīgā iestāšanās par savām tiesībām notiek atklātu represiju un beztiesiskuma apstākļos.
“Desmitiem tūkstošu baltkrievu no visiem Baltkrievijas reģioniem un visām sociālajām grupām ir tikuši īslaicīgi aizturēti tikai tāpēc, ka atļāvās paust savu pilsonisko nostāju, tūkstošiem ir apcietināti, bet vairāk kā seši simti baltkrievu ir atzīti par politiski ieslodzītajiem. Cilvēki tiek pazemoti, spīdzināti un nogalināti,” vēstīts ministrijas paziņojumā.
Ministrijā akcentēja, ka gada garumā, pretēji Baltkrievijas starptautiskajām saistībām, Aleksandra Lukašenko režīms ir mērķtiecīgi iznīcinājis brīvos medijus un nevalstiskās organizācijas, kā arī iebiedējis, apcietinājis un apklusinājis neatkarīgos žurnālistus un pilsoniskos aktīvistus. Cilvēktiesību aizstāvji un opozīcijas pārstāvji ir apcietināti vai spiesti doties trimdā.
“Nolaupot Eiropas Savienības (ES) lidsabiedrības gaisa kuģi šā gada 23. maijā, kā arī izmantojot nelegālo migrāciju kā ieroci pret savu kaimiņvalsti Lietuvu un Eiropas Savienību, Lukašenko režīms demonstrē, ka ir kļuvis par draudu arī starptautiskajai drošībai,” uzsvēra ĀM.
Ministrijā atzīmēja, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm un līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem kopš pērnā gada augusta aktīvi pieprasa Baltkrievijai pārtraukt represijas un ievērot cilvēktiesības. “Reaģējot uz vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem, Latvija un ES pakāpeniski ir palielinājusi sankcijas pret Baltkrieviju un ir gatava tās, tostarp ekonomiskās, pastiprināt, ja Baltkrievijas varas iestāžu rīcība nemainīsies. Latvija atbalsta kā Starptautiskās nevalstisko organizāciju platformas darbu cilvēktiesību pārkāpumu sistemātiskai dokumentēšanai un pierādījumu saglabāšanai, tā arī citus starptautiskos formātus, lai sauktu pie atbildības tos, kas veic cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā,” minēja ĀM.
Tāpat ministrijā norādīja, ka Latvija uzskata, ka tikai Baltkrievijas sabiedrība pati var lemt par savu nākotni. Vienīgais risinājums ir visaptverošs, iekļaujošs un demokrātisks nacionālais dialogs, kas ietver jaunas prezidenta vēlēšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) starptautisko novērotāju klātbūtnē, visu politiski ieslodzīto atbrīvošanu bez nosacījumiem, represiju pārtraukšanu un cilvēktiesību ievērošanu.
ĀM atgādināja, ka Latvija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām – “Centru Marta”, Latvijas Platformu attīstības sadarbībai un Latvijas Žurnālistu asociāciju un to partneriem Baltkrievijā – jau kopš 2020. gada nogales sniedz praktisku, medicīnisku, juridisku un psiholoģisku atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un neatkarīgajiem medijiem.
KONTEKSTS:
Pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju kārtējo reizi tika pasludināts ilggadējais prezidents Lukašenko, Baltkrieviju pārņēma masu protesti, ielās izejot simtiem tūkstošiem cilvēku, kas bija sašutuši par rezultātu viltošanu.
Varasiestādes protestus nežēlīgi apspieda, un līdz ziemai tie pamazām apsīka.
Protestu laikā tika aizturēti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Simtiem demonstrantu tika ievainoti, bet vairāki arī nogalināti.
Lukašenko sāncense Svjatlana Cihanouska, kas, pēc opozīcijas domām, ir patiesā vēlēšanu uzvarētāja, bija spiesta valsti pamest. Arī lielākā daļa pārējo opozīcijas līderu atrodas vai nu cietumā, vai trimdā.
