Ārlietu ministrija: Izglītības reformas dēļ Krievija atkal ir nomelnojusi Latviju

Krievija atkal ir nomelnojusi Latviju, šoreiz kļūdaini un tendenciozi interpretējot grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību skolās latviešu valodā, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Tā secinājusi, ka “šī ir kārtējā reize, kad saskaramies ar Latvijas nomelnošanas un apmelošanas mēģinājumiem”. “Krievijas amatpersonas, kas pauž viedokli par grozījumiem Latvijas likumos, visticamāk, nemaz nav iepazinušās ar reformas būtību,” uzsver ministrija.

Tā atzīmē, ka “reformas mērķis ir nodrošināt visiem skolu beidzējiem vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un turpmākajā izglītības iegūšanā, t.sk., profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā”.

Pēdējā laikā Krievija attiecībā uz Latviju īpašu uzmanību ir pievērsusi norisēm izglītībā.

KONTEKSTS: 

Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti