Tāpat arī palīdzība sniegta gadījumos, ja cilvēku aizturējuši likumsargi vai viņam vajadzīga medicīniskā palīdzība un nav apdrošināšanas. Pērn 17 gadījumos Ārlietu ministrija palīdzējusi nokļūt mājās cilvēkiem, kam pašiem tam nav bijis naudas, tai skaitā no attāliem reģioniem.
Ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa skaidroja, ka, piemēram, “ja cilvēks ir nonācis situācijā bez nevienas kapeikas kabatā, un tās parasti ir tālas valstis, tad pirmais, ko mēs darām – sazināmies ar viņa tuviniekiem vai pašvaldību, sociālajiem dienestiem, un jautājam, vai ir iespēja viņam palīdzēt ar līdzekļiem, lai atgrieztos Latvijā”.
“Jo, būsim godīgi, tie ir arī ieslodzījumu izcietušie. Redzam, ka ir pašvaldības, kas palīdz, un ir pašvaldības, kas nekad nepalīdz. Un, ja vairs nav nekādu citu iespēju, tad iedarbojas mehānisms, kas eksistē jau vairākus gadus, ka cilvēks pats slēdz aizdevuma līgumu ar valsti, mēs viņam nopērkam biļeti un viņš atgriežas. (..) Naudu atdod apmēram trešā daļa no šiem cilvēkiem,” stāstīja Japiņa.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju pērn ārvalstīs bojā gājuši 259 Latvijas valstspiederīgie, bet 168 personām bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība.
Palielinājies arī ārvalstu medicīnas iestādēs psihisku traucējumu dēļ ievietoto Latvijas valstspiederīgo skaits.
