11. maijā notika OECD Padomes sēde, kurā OECD dalībvalstis pieņēma lēmumu uzaicināt Latviju kļūt par pilntiesīgu organizācijas 35. dalībvalsti. OECD Padomes vienbalsīgs balsojums ir apliecinājums tam, ka Latvija ir izpildījusi visus organizācijas dalībvalsts priekšnosacījumus, norāda ministrija.
OECD bieži tiek dēvēts par attīstīto valstu klubu, kas palīdz tas dalībvalstīm pārņemt labāko praksi valsts pārvaldes, veselības aprūpes, sociālas aizsardzības, ka ari citas jomas. Dalība šajā organizācija ir arī labs signāls starptautiskiem investoriem par to, ka šajā valsti ir diezgan droši ieguldīt.
Starp Baltijas valstīm Igaunija ir pievienojusies Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijai 2010. gad, bet Lietuva v``l strādā, lai izpildītu nepieciešams prasības.
Rinkēvičs: Esam veikuši maratona cienīgu distanci
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) norāda, ka Latvijas pievienošanās OECD jau ilgāku laiku ir bijusi viena no Latvijas prioritātēm.
“Kopīgiem spēkiem esam veikuši maratona cienīgu distanci un nopelnījuši dalību tā dēvētajā labāko prakšu klubā,” pauda ministrs.
“Kā OECD dalībvalstij kopīgi ar citām pasaules attīstītākajām ekonomikām mums būs iespēja risināt būtiskākos globālos izaicinājumus, kuru tiešās un netiešās sekas arvien vairāk ietekmē valsts iekšpolitiskos procesus. Latvijai būs iespēja izmantot OECD dalībvalstu un ekspertu pieredzi, lai turpinātu uzlabot sniegumu teju visās tautsaimniecības nozarēs un kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Dalība pasaules attīstītāko valstu organizācijā pati par sevi nav labklājības garants. Tā būs mūsu pašu atbildība nodrošināt to, ka pilnvērtīgi izmantojam dalību OECD,” norādīja Rinkēvičš.
Ieguvums – kredītreitinga pieaugums
Eksperti uzsver – dalība šajā organizācijā Latvijai dos iespēju aktīvāk attīstīt sadarbību ar pasaules vadošajām ekonomikām, pastiprināt cīņu pret korupciju, kā arī ļaus kvalitatīvāk izvērtēt nākotnes attīstībai nepieciešamos procesus, piemēram, izglītību. Jūtamākais ieguvums būs kredītreitinga pieaugums.
"Mēs esam tādu kā kvalitātes zīmi ieguvuši. Tas nozīmē, ka aizņemšanās būs lētāka. To jutīs valsts maciņā. Otrs – tas, ka OECD valstis veic analīzi, lai saprastu, kas tajās valstīs notiek – kādas tās strukturālās izmaiņas, kas tur notiek. Vēl, ja mēs ar šīm valstīm uzturam pastāvīgus kontaktus, brīžos, kad mums kaut kas ir nepieciešams, kaut kur ir nepatikšanas, atbalsts ir lielāks. Mazām valstīm ne tikai ekonomiski, bet arī ģeopolitiski ir pluss," sacīja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Dalība šajā organizācijā Latvijai ļaus iegūt daudz plašākus neformālos sakarus, piemēram, panākot ātrāku Latvijas produktu sertifikāciju ASV, Kanādā vai Japānā. Tāpat būs iespēja līdzdarboties sarežģītos pētījumos, kas var dot ieguvumu ekonomikai, piemēram, par izglītības kvalitāti.
Uzraudzīs ieteikumu ieviešanu dzīvē
Sarunas par pievienošanos organizācijai Latvija sāka 2013. gada nogalē. To laikā no OECD saņemta arī krietna deva kritikas gan par nespēju cīnīties ar pārrobežu korupciju, gan vājo banku uzraudzību. Līdz ar to arī uzdevums – novērst problēmas un sakārtot uzņēmējdarbības vidi.
"Nekas jau nav beidzies, ir vesela rinda lietu, kas mums ir jādara – sākot no finanšu situācijas, līdz korupcijas apkarošanai nav kaut kāds mistisks OECD vai ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas prasības. Tas ir mūsu pašu interesēs. Es par to esmu runājis daudzās intervijās un, patiesību sakot, iestāšanās šajā organizācijā nav pašmērķis, tas ir lai veicinātu attīstību," atzina Rinkēvičs.
Neraugoties uz to, ka Latvija pievienoties organizācijai plāno jau šovasar, OECD eksperti pēc pievienošanās vismaz piecus gadus turpinās uzraudzīt rekomendāciju ieviešanu dzīvē.
Ik gadu būs jāmaksā 2,7 miljoni eiro
OECD pievienošanās sarunu laikā Latvija jau ir veikusi vairākas reformas un uzlabojumus, kuri ilgtermiņā veicinās Latvijas ekonomikas un nozaru attīstību, balstoties uz pasaulē labāko pieejamo praksi un ekspertīzi. Piemēram, OECD rekomendācijas bijis spēcīgs stimuls nepieciešamām iekšējām reformām. Jau kā organizācijas biedrei Latvijai būs arī turpmāk jāinformē par padarīto un pievienošanās procesā izteikto rekomendāciju ieviešanu.
Nākamais solis pēc OECD Padomes lēmuma uzaicināt Latviju pievienoties OECD būs Latvijas Republikas pievienošanās līguma OECD parakstīšana. Līgums par Latvijas pievienošanos OECD tiks parakstīts 2.jūnijā Parīzē, un Saeima to varētu ratificēt jau šovasar
Ik gadu Latvijai par dalību organizācijā būs jāmaksā aptuveni 2,7 miljoni eiro.
18. aprīlī Latvija noslēdza tehniskās sarunas, saņemot formālos atzinumus no 21 OECD komitejas, kurās tika vērtēta Latvijas atbilstība OECD standartiem un labajai praksei.
Risina globālus ekonomiskus jautājumus
OECD dibināta 1961.gada 30.septembrī kā starpvalstu organizācija, kas ir Māršala plāna sastāvdaļa un idejiskā mantiniece. Par "Māršala plānu" dēvē programmu, ko izstrādāja ASV vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara. Lai efektīvi izmantotu ASV finansiālo atbalstu Eiropas ekonomikas atkopšanai, 1947.gadā izveidota tagadējā OECD priekštece – Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija.
OECD apvieno 34 pasaules attīstītākās valstis, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju, Čīli, Lielbritāniju, Vāciju, Zviedrija un arī 21 Eiropas Savienības dalībvalsti. Iestāšanās sarunas vēl notiek arī ar Kolumbiju un Kostariku. OECD aktīvi sadarbojas ar aptuveni 70 valstīm, kam ir dažādi tautsaimniecības attīstības līmeņi.
Viens no organizācijas pamatuzdevumiem ir globālu ekonomisku jautājumu risināšana, un mums tas dos iespēju saņemt gudrāko pasaules analītiķu ieteikumus visdažādākajās jomās – sākot ar nodokļiem un dažādiem ekonomikas jautājumiem un beidzot ar sociālo nodrošinājumu un izglītību.
Tieši izglītībai OECD pievērš lielu uzmanību un pētījumos par Latviju uzsver lielo nevienlīdzības plaisu visu bērnu iespējās iegūt kvalitatīvu izglītību.
