Dokumentā pausts, ka ES šobrīd ir pakļauta ievērojamiem ar migrāciju saistītiem riskiem, kurus rada kari un politiskā nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā un Afganistānā, un Āfrikas kontinentā, klimata maiņa un šo reģionu ekonomiku stāvoklis. Kaut gan salīdzinājumā ar 2015. gadu nelegālās migrācijas plūsmas ir ievērojami samazinājušās, migrāciju izsaukušie cēloņi nav likvidēti. Tādēļ arī pārredzamā nākotnē ES ir jārēķinās ar ievērojamiem dienvidu migrācijas radītiem izaicinājumiem, atzīts ziņojumā.
Par spīti tam, ka Latvija atrodas relatīvi tālu no migrācijas izcelsmes reģioniem, ir maldīgi uzskatīt, ka tā nav mūsu valsts problēma. Migrācija turpina radīt spriedzi ES iekšienē, būtiski ietekmējot dalībvalstu iekšpolitiku un līdz ar to solidaritāti, teikts ziņojumā.
Ārlietu ministrs pauž, ka priekšnoteikums funkcionējošai ES migrācijas politikai ir visaptveroša pieeja, kurā apvienota ārējo robežu efektīvāka kontrole, pastiprināta sadarbība ar migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī migrācijas iekšējā dimensija, tai skaitā solidaritāte ar dalībvalstīm, kas saskaras ar lielāko migrācijas spiedienu.
Vienlaikus Latvija saglabā savu nostāju, ka solidaritātes pasākumi nevar būt automātiski un patvēruma meklētāju pārdales mehānismi nedrīkst būt obligāti.
Latvijas interesēs gan daudzpusējos, gan divpusējos formātos ir iestāties par stabilitāti reģionā veicinošiem politiskiem risinājumiem, kā arī turpināt padziļināt divpusējās attiecības ar reģiona valstīm sadarbībā ar stratēģiskiem partneriem. Kopā ar pārējām ES valstīm Latvija turpinājusi iestāties par ANO uzraudzītu politisko procesu Sīrijā. Latvija politiski ir atbalstījusi stabilizācijas pasākumu uzsākšanu Sīrijas demilitarizētās teritorijās, vienlaikus norādot, ka ES šīs valsts rekonstrukcijā iesaistīsies tikai pēc politiskā pāreja procesa beigām. Lai izslēgtu jebkuru atkārtotu Sīrijas režīma ķīmisko ieroču izmantošanu, Latvija arī paudusi gatavību atbalstīt stingru sabiedroto rīcību, ja Sīrijas valdība atkārtoti rupji pārkāptu starptautiskās tiesības un veiktu ķīmiskus uzbrukumus, teikts ziņojumā.
Pastāvošie Tuvo Austrumu miera procesa risinājumu formāti pēdējās desmitgadēs nav spējuši panākt manāmu progresu, nedz arī puses ir spējušas sēsties pie saruna galda, atzīts Rinkēviča ārpolitikas ziņojumā. ASV intensīvais dialogs ar Līča valstīm un Izraēlas un mēreno arābu valstu kopējās intereses reģiona drošības saglabāšanā tieši varētu dot impulsu procesa virzībai. Latvija savā nostājā ir stingri iestājusies par divu valstu risinājumu, atbalstījusi ES lomas palielināšanu TAMP, kā arī uzturējusi divpusēju dialogu gan ar Izraēlu, gan ar Palestīniešu pašpārvaldi.
Nākamā gada sākumā Saeimā norisināsies tradicionālās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos ziņo ārlietu ministrs. Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
