Konflikta pamatā ir Norvēģijas un Eiropas Savienības atšķirīgās interpretācijas par starptautiskajiem līgumiem, kas regulē zvejas tiesības reģionā.
Te ir domstarpības par līgumiem un to, kas ir vai nav atļauts, tas nav tik daudz par Latviju un Norvēģiju, kā par Eiropas Savienību un Norvēģiju, un juristiem, kas interpretējuši šos līgumus, norādīja Kalniņš.
Latvijas kuģis bija pirmais, kas pārbaudīja ES regulu un līgumu par zveju Svalbārā, un tagad tas cieš.
Tiesa, jūrnieki nav arestēt, arī kuģis var atstāt Norvēģiju, ja vien samaksās 180 000 eiro sodu, un, “ja ar laiku tiesa kaut ko atrisinās, to naudu dabūs atpakaļ”, tā kā šobrīd tas ir “kuģa īpašnieka rokās - vai viņš grib vai negrib palikt”, norādīja deputāts.
Janvārī Norvēģijas krasta apsardze aizturēja kuģi „Senators”, kurš Svalbāras arhipelāgā zvejoja sniega krabjus. Tā rezultātā sākās strīds par sniega krabju zvejas tiesībām, kuru pamatā ir valstu atšķirīgas interpretācijas par starptautiskajiem līgumiem. 1920. gada Parīzes līgums, kuram Latvija pievienojās pērn, nodrošina parakstītājiem vienlīdzīgas tiesības zvejot noteiktos teritoriālajos ūdeņos ap Svalbāras arhipelāgu.
Norvēģijas puse uzskata, ka teritoriālajos ūdeņos neiekļaujas Svalbāras kontinentālais šelfs. Norvēģijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Kristians Jervels Norvēģijas tiesības pamato arī ar Jūras tiesību konvenciju.
“Jūras tiesību konvencijas 77. pants skaidri nosaka, ka piekrastes valstīm ir suverēnas tiesības uz kontinentālo šelfu tā izpētes un tā dabas resursu ieguves nolūkā, un neviens cits nedrīkst šos resursus izmantot bez piekrastes valsts piekrišanas,” skaidroja Jervels.
Latvijas kuģis krabjus zvejoja, pamatojoties uz Eiropas Savienības regulējumu, taču Norvēģija uzskata, ka tikai tai ir tiesības licencēt krabju zveju uz kontinentālā šelfa. Kā risinājumu Norvēģija piedāvā Eiropas Savienībai apmainīties ar zvejas kvotām. Norvēģijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jervels norādīja, ka piedāvājums nav detalizēts, jo tā mērķis ir uzsākt sarunas.
“Tas ir galvenokārt piedāvājums, kurš varētu uzsākt sarunas par kāda veida kvotu apmaiņu, kas dotu Eiropas Savienības kuģiem tiesības legāli zvejot sniega krabjus, savukārt Norvēģija iegūtu kādas papildu zvejas iespējas Eiropas Savienībā nākotnē,” pauda Jervels.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons norādīja, ka Briselē šobrīd tiekot veidots priekšlikums, kā nodrošināt zvejas iespējas Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas zvejas kuģiem.
Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens Saeimas Ārlietu komisijā apliecināja, ka strīds par sniega krabju zvejas tiesībām nesabojās Latvijas un Norvēģijas draudzīgās attiecības.
“Mūsu attiecības ir ļoti stabilas, un es to teicu komisijas priekšsēdētājam. Mēs sadarbojamies daudzās nozarēs. Mums ir domstarpības šajā vienā jautājumā, un mums ir jāatrod risinājums, taču tam nevajadzētu ietekmēt mūsu ciešās attiecības,” sacīja Hāgens.
Jau ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā aizturēja krabju zvejas kuģi „Senators” par norvēģu ieskatā nelikumīgu sniega krabju zveju Svalbāras arhipelāgā.
Konflikts radies, jo Norvēģijai ir cita interpretācija par to, kā tiek atļauta sniega krabju zveja šajā reģionā. Tā uzskata, ka tikai pati Norvēģija ir tiesīga izsniegt zvejas atļaujas, savu interpretāciju balstot ANO Jūras tiesību konvencijā.
Latvijas kuģis Svalbārā zvejoja ar Latvijas atļauju, kas izsniegta, balstoties uz ES regulu. Tā noteic, ka 11 Latvijas kuģiem ir tiesības zvejot Svalbārā. “Senators” ir pirmais ES kuģis, kas pēc regulas pieņemšanas devies sniega krabju zvejā uz šo teritoriju.
