Dienas ziņas

Spiegošanā apsūdzētajam O. Burakam 15 gadu cietumsods

Dienas ziņas

Minskā streiko rūpnīcu darbinieki

Saeimas komisija aicina Baltkrievijā rīkot atkārtotas vēlēšanas

Ārlietu komisija atbalsta aicinājumu rīkot atkārtotas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

Saeimas Ārlietu komisija pirmdien, 17. augustā, pieņēma paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, aicinot tās atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kā arī nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

Ārlietu komisija šodien izskatīja parlamenta paziņojuma projektu saistībā ar situāciju Baltkrievijā. Tas tika papildināts ar vairākiem priekšlikumiem, un paredzams, ka Saeima par paziņojumu lems ārkārtas sēdē otrdien, 18. augustā.

Paziņojumā aicināts radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem prezidenta amata kandidātiem, lai viņi varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī atkārtotās vēlēšanās nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni. Tāpat paziņojumā aicināts nodrošināt to, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji.

Komisijas paziņojumā pausts satraukums par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī pirms un pēc tām. Tāpat uzsvērts, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības, kā arī pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus.

Dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Savienību (ES), norādīts paziņojumā.

Paziņojumā Baltkrievijas varas iestādes aicinātas nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politiski ieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti, kā arī reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības. Tāpat varas iestādes aicinātas nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.

Baltkrievijas valdība mudināta nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām, teikts paziņojumā.

Komisija paziņojumā aicina Latvijas valdību atbalstīt ES sankciju noteikšanu pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Latvijas valdība un ES institūcijas paziņojumā aicinātas arī sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.

Tāpat paziņojumā apliecināts nemainīgs atbalsts Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.

Savukārt priekšlikums par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko atzīšanu par neleģitīmu sēdē netika atbalstīts.

Zanda Kalniņa-Lukaševica: Par priekšlikumu Lukašenko atzīt par neleģitīmu Baltkrievijas vadītāju
00:00 / 01:06
Lejuplādēt

„Jāņem vērā, ka vismaz līdz 9. septembrim Aleksandram Lukašenko ir iepriekšējais mandāts. Līdz ar to, ja esam atzinuši viņu iepriekšējā periodā, tad līdz 9. septembrim viņš turpina būt prezidents no iepriekšējā mandāta. Un tas ir iespējams pat līdz 9. oktobrim, jo saskaņā ar pašu Baltkrievijas likumdošanu jaunajam prezidentam zvērests būtu jānodod ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlēšanām. Ja likumdevējs uzskata Lukašenko par neleģitīmu jau šobrīd vai uz priekšu, tad rodas problēmas ar to, ja viņš pārstāv savu valsti kādā kapacitātē. Ja Lukašenko tiek deklarēts par neleģitīmu, tad jautājums – ja tiek parakstīti kādi starptautiskie līgumi vai saistības, vai tās ir leģitīmas? Ja skatāmies skrupulozi, tad tās nebūtu. Tāpat, piemēram, viņa izvirzītie vēstnieki nebūtu uzskatāmi par leģitīmiem, kas ietver šo divpusējo attiecību jautājumu," sekas, ko radītu Lukašenko atzīšana par neleģitīmu vadītāju, izklāstīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Ojārs Kalniņš ("Jaunā Vienotība") atzīmēja: "Situācija, manuprāt, nav laba. Tā ir pat bīstama starptautiskajai drošībai, un ir ļoti svarīgi, ka mēs kopā ar mūsu sabiedrotajiem izsakām skaidru valodu, ka mēs esam ļoti neapmierināti.

Es domāju, ka visbīstamākā situācija ir tā, ka kaimiņvalsts Krievija varētu iesaistīties šajā procesā. Mēs redzējām, kas notika Ukrainā, Krimā, pirms vairākiem gadiem.

Arī Baltkrievijas prezidents pat ir devis mājienus, ka viņš labprāt pieprasītu Krievijas palīdzību. Mēs arī zinām, ka gan Krievijas, gan Baltkrievijas karaspēki, kas ir novietoti Baltkrievijā, tagad veic kaut kādus treniņus, un tā ir nedroša situācija. Mēs negribam redzēt, ka Baltkrievijā ir asins izliešanas. Mēs saprotam tautas neapmierinātību, bet mēs ceram, ka tas varētu pāriet uz dialogu, lai nebūtu lielāki nemieri, kas varētu izsaukt kaut kādu pretreakciju. Mēs jau esam atbalstījuši pozīciju Briselē, Eiropadomes Ārlietu padomē, ka mēs atbalstām sankcijas vismaz pret individuāliem valdības pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par šo. Pagaidām diplomātiskas sankcijas ir vienīgais ierocis, kas mums ir, lai ko darītu. Ir jāturpina diplomātiskais spiediens, un Baltkrievijai tomēr ir jāsadarbojas ar ļoti daudzām valstīm, ne tikai ar Krieviju."

KONTEKSTS:

Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret šomēnes notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.

Eiropas Savienības Ārlietu padomes ārkārtas sēdē 14. augustā Eiropas valstu ārlietu ministri vienojās par sankcijām Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras ES neatzīst par godīgām, un tiem sekojošo protestu apspiešanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt