ĪSUMĀ:
- Valdība konceptuāli vienojusies Covid-19 dēļ pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim.
- Konkrētu lēmumu valdība pieņems sēdē ceturtdien.
- Valdības pārstāvji norādīja, ka īpaši liels epidemioloģisks risks ir jaunais koronavīrusa paveids.
- Latvijā apstiprināti vēl divi saslimšanas gadījumi ar jauno Covid-19 paveidu.
- Valdība vienojās arī par ceļošanas papildu ierobežojumiem; aizliegts ceļot uz trim valstīm.
- Atbalstīti Ekonomikas ministrijas priekšlikumi paplašināt klātienē nopērkamo preču klāstu.
- Panākta vienošanās, ka 1.–2. klašu skolēni no nākamās pirmdienas atsāks mācības klātienē.
Otrdien Ministru kabineta (MK) un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, lai panāktu būtisku saslimstības samazinājumu. Par konkrētu lēmumu valdības pārstāvji vienosies sēdē ceturtdien.
Līdz šim valstī ārkārtējā situācija bija noteikta no 9. novembra līdz 7. februārim.
Valdības pārstāvji norādīja, ka pārāk strauja drošības pasākumu mazināšana ir riskanta, jo veselības aprūpes nozarē joprojām ir ārkārtas stāvoklis. Plānveida pakalpojumu sniegšana ir ļoti ierobežota. Savukārt Covid-19 pacientu aprūpei pielāgotās gultasvietas slimnīcās gandrīz visas ir aizpildītas.
Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, Veselības ministrija (VM) rosināja ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no ārvalstīm.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka Latvijā situācija ar Covid-19 saslimstību pēc Jaunā gada uzlabojās, bet aizvadītajā nedēļā novērots, ka saslimstības samazinājums ir teju apstājies. Savukārt otrdienas dati liecina, ka septiņu dienu periodā novērojams pat neliels saslimstības pieaugums.
VM uzskata, ka, līdz tiks sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar Covid-19 rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem zem 200 gadījumiem dienā, jāievēro pašreizējie drošības pasākumi. Šis ir rādītājs, kuru gan pašmāju, gan Eiropas epidemiologi uzskata par atbilstīgu, lai apsvērtu epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošanu.
Vienlaikus VM uzskata, ka epidemioloģiskās situācijas novērtējums valstī jāveic reizi trijās nedēļās, lai noskaidrotu drošības pasākumu iedarbību un lemtu par to pārskatīšanu.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") vienprātīgi pauda, ka jaunais koronavīrusa paveids ir liels drauds epidemioloģiskajai situācijai valstī, tādēļ būtiski ir arī papildu ierobežojumi ceļošanai.
Paredzēts stiprināt iekšējo robežu kontroli, lai jaunā koronavīrusa paveida ceļš Latvijā būtu “maksimāli apgrūtināts”, norādīja premjers.
Savukārt Pavļuts skaidroja: “Diemžēl šobrīd jaunais Covid-19 paveids Latvijā jau ir – mēs zinājām par pieciem šādiem gadījumiem,
šodien guvām apstiprinājumu par vēl diviem, no kuriem viens ir iegūts vispārējā kārtībā Latvijas sabiedrībā.”
Tādēļ otrdien valdība konceptuāli vienojās aizliegt ceļojumus uz un no trim valstīm – tās ir Lielbritānija, Īrija un Portugāle, kā arī ierobežos jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm.
Valdības pārstāvji arī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus, kas paredz, ka no nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas. Pakāpeniski arī iecerēts atsākt klātienes mācības – jaunāko jeb 1.–2. klašu bērniem no nākamās pirmdienas, 8. februāra, atsāksies mācības klātienē.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā bija stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
