Ārkārtējās situācijas laikā novērsti vairāk nekā 1000 mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu ar Baltkrieviju

Kopš ārkārtējās situācijas noteikšanas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturētas 1005 personas, informēja Valsts robežsardzē. 

Valsts robežsardze otrdien, 7. septembrī, novērsa vēl 27 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, informēja robežsardzē.

Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav.

Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1005 cilvēki. 

Tāpat kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Latvija cieši sadarbojas ar Lietuvu un Poliju, lai Baltkrievijas izvērsto hibrīduzbrukumu atvairītu.

"Lietuvā saglabājas saspringta situācija, līdzīgi kā pie mums. Nedēļā viņi attur no šķērsošanas vairāk, jo Lietuvā uz robežas ir vairākas grupas. Viņiem ir arī garāka robeža. Mēs, vērtējot kā attīstās situācija, esam labākā situācijā, jo mums nav grupas, kas uzturas uz robežas. Esam viņas atgriezuši atpakaļ. Poļiem šāda grupa ir, un jādomā, ko ar viņiem darīt," pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis.

Latvija strādā situācijas stabilizēšanai

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka Latvija aktīvi strādā ar Irāku, lai no tās netiktu atjaunoti lidojumi uz Baltkrieviju. Tāpat citu potenciālo emigrantu valstu uzmanību vērš uz to, ka Baltkrievija izmanto migrantus savu mērķu īstenošanai, tādēļ vajadzētu atcelt tiešos lidojumus uz Minsku. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Baltkrievija vērš hibrīduzburkumu pret kaimiņvalstīm ar mērķi destabilizēt situāciju reģionā.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-LukaševicaLatvijas Radio

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka arī Eiropas Savienība un starptautiskie partneri saprot situāciju. Proti, ka šī nav vienkārša bēgļu krīze, bet gan vēršanās pret Latviju ar mērķi to negatīvi ietekmēt ar nemilitāriem līdzekļiem. Saistībā ar aktīvistu un ANO Bēgļu aģentūras bažām Rinkēvičs sacīja, ka "katrs dara savu darbu". ANO Bēgļu aģentūras uzdevums ir uztraukties par bēgļiem, bet Latvijā mēģina balansēt gan humanitāros apsvērumus, gan valsts drošību.

Kalniņa-Lukaševica nebija pozitīvi noskaņota par nākotni, sakot, ka "situācija uz robežas var mainīties no dienas uz dienu". Viņa paļaujas uz Valsts robežsardzes spēju kontrolēt robežu ar Baltkrieviju. Arī Rinkēvičs uzsvēra, ka ar steigu jāvirzās uz priekšu robežas žoga izbūvē. Atbildot uz jautājumu, vai līdzīgu hibrīdkaru ar migrantiem varētu izvērst arī Krievija, ministrs sacīja: "Neizslēdzam nevienu scenāriju."

Vēl arī ĀM parlamentārā sekretāre pastāstīja, ka sniegta atbilde Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) saistībā ar pagaidu noregulējumu uz robežas ar Baltkrieviju. ECT uzdeva Latvijai prasības iesniedzējiem nodrošināt pārtiku, ūdeni, apģērbu, atbilstošu medicīnisko aprūpi un, ja iespējams, pagaidu pajumti. Atbildot uz tiesas jautājumiem, Latvija atzīmējusi, ka 11 no 41 personas, kas iesniedza prasību tiesā, atrodas ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī, savukārt par 30 cilvēkiem nav ziņu, ka viņi būtu Latvijā.

Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka atbildē tiesai arī norādīts, ka "nav tādas starprobežu zonas, bet ir konkrēta līnija dabā". Tādējādi cilvēki ir vai nu Latvijā, vai Baltkrievijā. Un Latvija nevarot uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri atrodas Baltkrievijas teritorijā.

KONTEKSTS:

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt