“Atvainojiet, pašlaik visi operatori ir aizņemti.” Ar šādu paziņojumu, kurš skan ik pa laikam mijoties ar mūziku, būs saskāries ikviens, kurš zvanījis kādam uzņēmumam, medicīnas centram vai citām iestādēm. Dažkārt to var nākties noklausīties 20 un pat daudz vairāk reižu, kamēr zvanītājam beidzot atbild konkrēts iestādes darbinieks. Tā var aizritēt minūtes 15 vai arī vairāk.
Ar telekomunikāciju specifiku nesaistītam cilvēkam grūti saprast, ka šis „gaidīšanas režīms” jau skaitās pakalpojums un par to ir jāmaksā. Taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāve Inese Krūmiņa skaidro, ka tieši tā tas ir – zvani gaidīšanas režīmā ir uzskatāmi par veiktu sarunu. „Parasti uzņēmumi, kuriem ir liels ienākošo zvanu skaits, izvēlas zvanu centra risinājumus. Lai vienlaicīgi varētu atbildēt uz vairākiem ienākošajiem zvaniem. Taču mēdz būt situācijas, kad vienlaicīgi ir ļoti liels ienākošo zvanu skaits, un uzņēmumam ir ierobežoti personāla resursi, kas zvanus apkalpo. Kamēr zvanu centra darbinieks nevar atbildēt uz izsaukumu, tad zvanu centra iekārta klientam atskaņo mūziku vai kādu citu paziņojumu. Un šādās situācijās zvanu centra iekārta imitē paceltu klausuli. Un rezultātā sākas sarunas tarifikācija. Līdzīgi ir arī ar auto atbildētājiem un faksa aparātiem.
Gaidīšanas režīms ir uzskatāms par veiktu sarunu, un par gaidīšanas režīmā pavadīto laiku zvanītājam jāmaksā atbilstoši tarifiem, kādus operators, ar kuru zvanītājam ir noslēgts līgums, attiecīgi piemēro,” skaidro Krūmiņa.
Ar sūdzībām par negaidīti lieliem rēķiniem šo gaidīšanas režīma zvanu dēļ cilvēki vērsušies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, paužot neizpratni, ka tas uzskatāms par pakalpojumu. Centra pārstāve Sanita Gertmane atzīst, ka katram no gadījumiem var būt cita specifika un tas jāskata atsevišķi, tomēr kopumā – maksa par „gaidīšanas režīmu” nav patērētāju tiesību pārkāpums. “Lai izvairītos no maksas par “gaidīšanas režīmu”, iedzīvotāji tiek aicināti izmantot citus veidus, kā kontaktēties ar iestādēm, piemēram, rakstot e-pastu. Pirms zvanīt, var arī ielūkoties mājaslapā numuri.lv, kur var uzzināt, kāds telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs konkrēto iestādi apkalpo, lai zinātu, cik zvans izmaksās,” iesaka Gertmane.
Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa apliecina, ka “gaidīšanas režīms” ir uzskatāms par veiktu sarunu. Vienīgi korekti būtu, ja cilvēki šī režīma laikā tiktu brīdināti, kas tas notiek par maksu.
Var būt arī situācijas, kad par „gaidīšanas režīmu” nav jāmaksā, ja to pieļauj izvēlētais tarifu plāns, piemēram, fiksējot konkrētu mēneša maksu par neierobežotu zvanu apjomu. Arī gadījumos, kad iedzīvotāji zvana uz „800” sērijas numuriem.
