Apvienoto nāciju deklarācija “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” ir dokuments, kurā dalībvalstis apņemas ievērot migrantu cilvēktiesības un dažādos veidos uzlabot migrācijas procedūras. Lai gan pakts nav juridiski saistošs, vairākas valstis lēmušas tam nepievienoties, jo saskata tajā mēģinājumus ierobežot valstu tiesības pašām lemt par migrantu uzņemšanu. Igaunijā pakts pat izsauca valdības krīzi, pēc kuras Igaunijas parlaments tomēr lēmis paktu atbalstīt.
ZZS lemj neatbalstīt
Ar vienas balss pārsvaru Saeima lēma nākamās sēdes darba kārtībā iekļaut Nacionālās apvienības rezolūciju, ar kuru Saeima aicinātu valdību migrācijas paktu neatbalstīt. Valdības sēde par Latvijas pozīciju gan paredzēta jau pirmdien, 3. decembrī.
“Jaunās Vienotības” ministri paktu atbalstīs, bet Nacionālās apvienības pārstāvji būs “pret”.
Zaļo un Zemnieku savienības ministri pēc Saeimas sēdes vai nu neatklāja savu pozīciju, vai arī izteicās atbalstoši. “Jautājums nav par vai pret migrāciju. Jautājums ir par to, vai migrācijai ir jābūt drošai, sakārtotai un tādai, kas ievēro cilvēktiesības. Tas, manuprāt, ir atbalstāms,” sacīja finanšu ministre, deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Tas, ka ir valstis, kas ir populistu pārstāvētas, kas šobrīd vēl nav pieņēmušas gala lēmums, tā tas ir, bet, es domāju – mums tomēr vajadzētu skatīties uz globālo cilvēci, ANO lielo mērķi, lai pieņemtu to pareizāko un labāko pozīciju,” norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Ceturtdienas pēcpusdienā gan ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze sazvanīja apvienības valdes locekļus un pieņēma lēmumu migrācijas paktu neatbalstīt. Lēmums būs jāpilda arī ZZS ministriem.
“Mēs nevaram uzticēt ministriem parakstīt dokumentu, kurš vispār nav iztulkots latviešu valodā. [..] Mūsu bažas ir, ka šis dokuments varētu būt pamats tam, ka nākotnē tiktu kaut kādā veidā legalizēta migrācija, kura varētu Latvijai radīt problēmas,” skaidroja Krauze.
Līdz ar to migrācijas paktam valdībā atbalsta nebūs.
Krauze aicinās premjeru Māri Kučinski (Zaļo un Zemnieku savienība) pirmdien atlikt migrācijas pakta skatīšanu, lai par to lemtu pēc Saeimas balsojuma.
Deputātu strīdi
Tikmēr Saeimā par dokumenta punktiem strīdējās arī deputāti. “Tas ir kritiski svarīgi šī pakta kontekstā, ka te ir sapludinātas kopā šīs definīcijas “bēglis” ar “migrantu”. Jebkurš tiek saukts par vienkārši migrantu,” pauda Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Tam iebilda deputāte Vita Tērauda (“Attīstībai/Par!”): “Pakts tomēr saka kaut ko citu. 4. punkts, 2. lapaspusē, citēju: “Migranti un bēgļi ir atšķirīgas grupas. Tikai bēgļiem ir tiesības uz īpašu starptautisko tiesību aizsardzību.””
Pretēji viedokļi bija arī par cilvēktiesību aspektu. “Starptautiski migrācija tiek iekļauta cilvēktiesību kopumā, lai gan zināms, ka cilvēktiesību deklarācijā minēts kas fundamentāli atšķirīgs,” pauda parlamentārietis Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
“Es tomēr īsti nevaru piekrist tam, ka paktā būtu, piemēram, noteikts, ka ir cilvēktiesības migrēt. Migrantiem pienākas cilvēktiesības kā jebkuram citam cilvēkam. Tas ir tas, ko šis pakts mums pasaka,” uzsvēra Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
