"No pēdējā laikā pieņemtajiem darbiniekiem apmēram 30% ir bijuši tieši šādi cilvēki, kuriem iepriekšējā darba pieredze ir bijusi ārzemēs," stāsta Karnīte
Ievērojot šo tendenci, lidosta nolēmuši uzrunāt emigrējušos tautiešus. Tuvāko nedēļu laikā lidosta sāks informatīvo kampaņu, vērstu uz aizbraukušajiem. Informēs viņus par darba iespējām lidostā „Rīga”.
"Mēs ceram, ka šādā veidā mēs sasniegsim divus mērķus, pirmkārt, atradīsim sev darbiniekus, jo mums vajag vismaz 250 cilvēkus saīsinoši neilgā laikā. Un, otrkārt, protams, ņemsim dalību tajā, lai aizvien vairāk tautiešu atgrieztos atpakaļ mājās, Latvijā," saka Karnīte.
Aizbraukušo piesaistīšanai lidosta plānojusi dažādas aktivitātes. Sāks ar informāciju dažādos diasporas medijos, kā arī veidos speciālu mājaslapu. Tajā potenciālie darba meklētāji varēs uzzināt par vakancēm lidostā, atalgojumu, bonusu sistēmu un citām lietām. Tur varēs apskatīties arī video, ko darbs lidostā nozīmē.
Par darbu aizbraukušo var uzzināt arī citā interneta vietnē. Pirms pusotra gada jauni cilvēki, kuri vairākus gadus pavadījuši ārvalstīs un nu atgriezušies Latvija, izveidoja biedrību „Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Izveidotāji rīko pasākumus, kuros atbraucēji dalās savā atgriešanās pieredzē. Par mērķiem stāsta biedrības vadītāja Māra Rūse:
"Viens mērķis ir apvienot reemigrantus, ar pieredzes stāstiem iedvesmot cilvēkus atgriezties, mēs redzam, ka tas lielā mērā notiek."
Otrs mērķis ir izveidot kontaktu tīklu, lai atgriezties gribētājiem ir cilvēki ar kuriem izrunāt dažādus praktiskas dabas jautājumus. Arī par darba iespējām, kas ir viens no iemesliem, lai apsvērtu iespēju atgriezties. Nodarbinātības jautājumos biedrība sadarbojas ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru. Paralēli ir tapis arī rīks darba atrašanā.
"Bet paralēli no mūsu kustības izveidojās viena organizācijas, ko sauc Your Move un tas jau ir darba portāls, kur tiek ievietotas vakances no dažādiem uzņēmumiem, kas ir atvērti domai, ka varētu cilvēks bez ideālām latviešu valodas zināšanām vai krievu valodas zināšanām, ka viņiem ir citas pievienotās prasmes un zināšanas, kuras darba devēji novērtē. Un tādēļ ir radies portāls janvārī, kur tieši reemigrantiem ir iespējas pieteikties," norāda Rūse.
Rūse saka, jautājums vai Latvijā būs darbs ir tikai viens no apsvērumiem, domājot par atgriešanos. Runājot par jomām, kādās atbraucēji atrod darbu, Rūse saka, viņi nereti paši sāk savu biznesu.
"Mūsu biedrība vairāk jūtam jaunos profesionāļus, kas mūsu pasākums ir dominējošā grupa. Ļoti daudzi ir jaunuzņēmumos, arī paši veido savus uzņēmumus, ari IT, finanšu sektors, enerģētika," viņa atklāj.
Biedrība ir iesaistījusies arī diasporas likuma izstrādē un saka, ir daudzas juridiskās barjeras, kuras var novērst. Piemēram, ārzemēs dzīvojošie un atgriezties gribošie no tālienes nevar piereģistrēt bērnus bērnudārzā.
2016.gada vasarā darbu sāka sociālā kustība „Gribu tevi atpakaļ”. Tās mērķis ir stiprināt aizbraukušo saikni ar Latviju un mudināt viņus atgriezties.
Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga stāsta, ieguldījuši lielu darbu, uzrunājot sadarbības partnerus, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, lai reemigrācijas jautājumu aktivizētu.
Viens no uzdevumiem bijis lauzt stereotipus par aizbraukušajiem. Kā arī aicināt darba devējus uzrunāt aizbraucējus. Rozenberga spriež, iecere ir izdevusies, lai gan darāmā reemigrācijas jomā vēl ir daudz:
"Tagad var just, ka drīzāk ir tendence, ka es esmu mūsdienu Eiropas cilvēks, ir iespējama mobilitāte, aizbrauc uz laiku, aizbrauc mācīties, iegūt pirmo pieredzi, bet tu saredzi iespējas arī Latvijā darīt to uz priekšu."
Latvijas Institūta pieredze rāda, ka atbraukušie darbu atrod IT jomā, bankās, pakalpojumu sfērā, kā arī lauku darbos, kur atrast kārtīgu strādnieku esot grūti.
