Pēcpusdiena

ES samitā panākta vienošanās migrācijas jautājumos un pagarināt sankcijas Krievijai

Pēcpusdiena

Grozījumi paredz iespēju atjaunot darbā reiz atlaistus iekšlietu sistēmas darbiniekus

Aicina Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Augstākās izglītības likumā

Arī uzņēmēji, augstskolas un Studentu apvienība negrib ierobežojumu studēt svešvalodās

Vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas nosūtījušas lūgumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz angļu un krievu valodas lietojuma ierobežošanu, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). Tāpat arī Latvijas Studentu apvienība ir par iespējami plašāku studiju programmu skaitu svešvalodās, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda apvienības prezidents Dāvis Freidenfelds.

ĪSUMĀ:

  • Uzņēmēji uzskata, ka ierobežojumi studēt svešvalodās ir ekonomiski neizdevīgi valstij.
  • Vēstules autori uzskata, ka grozījumi nav bijuši pietiekami apspriesti.
  • Augstskolas piebilst, ka privātajām augstskolām būtiski atšķiras finansējuma struktūra.
  • LTRK vadītājs Jānis Endziņš uzskata, ka arī valsts augstskolās vajadzētu studiju programmas svešvalodās. Viņam piekrīt Studentu apvienība.
  • IZM norāda, ka priekšlikums attiecīgajā Saeimas komisijā bijis jau maijā un par to jau spriests.
  • Ministrijā atgādina, ka joprojām ir plašas iespējas Latvijā studēt ES valstu valodās.
  • IZM ir dati, ka krievu valodā runājošo studentu skaits Latvijā samazinās.

Vēstuli bez LTRK parakstījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera, Transporta un sakaru institūts (TSI), Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, kā arī Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola.

Organizācijas uzskata, ka grozījumi rada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo gan krievu, gan angļu valodas lietojuma ierobežošana privātajās augstskolās krasi samazinās izglītības eksporta iespējas.

"Pašreiz Latvijā mācās vairāki tūkstoši ārvalstu studentu, kuri, veicot maksājumus gan par studijām, gan dzīvesvietas īri, ēdināšanas, transporta un citiem pakalpojumiem ik gadu

nodrošina ievērojamu pienesumu valsts budžetam, kas mērāms vairākos simtos miljonu eiro," norāda organizācijas.

Vēstulē prezidentam rakstīts, ka pašreiz Latvija, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, attīstījusi veiksmīgu sadarbību izglītības eksportā ar NVS valstīm un Gruziju, piedāvājot konkurētspējīgas studiju programmas un nodrošinot veiksmīgu jauniešu piesaistīšanu. Tāpat organizācijām un augstskolām neesot pieņemams veids, kā tika pieņemti grozījumi. Pēc viņu teiktā, izmaiņas Saeimā esot parādījušās īsu laiku pirms galīgā balsojuma, neizdiskutējot par kopējo ietekmi uz nozari.

“Lai arī vārdos politiķi un partijas pauž atbalstu izglītības eksportam, darbos redzam pilnīgi pretējo, jo nav saprotams, kā ar šādiem likuma grozījumiem tiktu veicināta augstākās izglītības sistēmas attīstība un ārzemju studentu piesaiste,” saka TSI rektora pienākumu izpildītājs Juris Kanels.

Vēstulē norādīts, ka apstiprinātie grozījumi Augstskolu likumā nav apspriesti ne Ministru kabineta sēdē, ne arī ar nozares pārstāvjiem, kā arī priekšlikums nav izdiskutēts ar Finanšu ministriju par ietekmi uz budžetu. “Nav pamatoti piemērot vienlīdz apjomīgus valodu ierobežojumus gan valsts, gan privātajām augstskolām, jo būtiski atšķiras finansējuma struktūra, kur vienas saņem dotācijas no valsts budžeta, bet otrām jādomā, kā attīstīties laikā, kad vietējo jauniešu skaits samazinās,” norāda RISEBA mācību prorektors Ilmārs Kreituss.

Vēstulē lūgts grozījumus Augstskolu likumā atgriezt Saeimā atkārtotai izskatīšanai.

Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš teica, ka Latvijā vajadzētu nevis ierobežot iespējas studēt svešvalodās, kas, viņaprāt, "no ekonomiskā viedokļa ir pilnīgi greizs lēmums", bet tieši pretēji - arī valsts augstskolām vajadzētu veidot programmas svešvalodās.

Viņam piekrita arī Studentu apvienības vadītājs Freidenfelds. Viņš uzskata, ka jācīnās par katru studējošo, jo tie nes pievienoto vērtību gan studējot, gan pēc tam, kad students mācības pabeidzis.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka grozījumi virzīti leģitīmi - proti, ministrija priekšlikumus var iesniegt arī attiecīgajai Saeimas komisijai izskatīšanai, ne tikai sniedzot tos valdībā. Grozījumi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nonākuši jau maijā. Tie pārcelti no citiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas virzījušies ļoti lēni. Arī LTRK vadītājs esot bijis klāt sēdēs jūnijā, kad diskutēts par svešvalodu ierobežojumiem.

IZM norāda, ka studentu skaits pieaug no Indijas, Uzbekistānas un Vācijas, savukārt no Krievijas iebraukušo studentu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami samazinājies.Tāpat arī pašas augstskolas, kurus skars jaunie grozījumi, jau atradušas iespēju programmas pārveidot angļu valodā. Tāpat arī esot iespējams jauniešiem nodrošināt kursus valodu apguvei, lai viņi varētu turpināt studēt arī angļu valodā.

Ministrijā arī uzskata, ka galvenais ir studiju programmu kvalitāte, nevis tas, ka kāda augstskola vēlas veidot biznesu. Tāpat nozīmīgi esot, ka jau sakārtots valodas jautājums vispārējā vidējā izglītībā un to pašu vajadzētu izdarīt arī augstākajā izglītībā, lai nodrošinātu vidusskolu beidzējiem iespēju studēt.

Tajā pašā laikā IZM uzsver, ka grozījumi nekādā mērā neierobežo svešvalodu lietošanu augstskolās, jo valsts jau līdz šim ir radījusi nepieciešamos priekšnoteikumus, lai Latvijas augstskolas gan vietējiem, gan ārvalstu studentiem piedāvātu plašas iespējas studēt kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.

KONTEKSTS:

Lūgumu neizsludināt grozījumus Vējonim izteikusi arī partija "Saskaņa", norādot, ka  priekšlikumu tabulā valodas ierobežojumi iekļauti tikai trešajā - galīgajā lasījumā.

Grozījumus, kuros iekļauts pienākums arī privāto augstskolu programmas īstenot latviešu valodā, Saeima pieņēma 21.jūnijā. Tie paredz, ka atsevišķos gadījumos aizvien tiks nodrošināti izņēmumi saistībā ar studijām ES oficiālajās valodās, kā arī gadījumiem, kur programmas īstenošana konkrētajā svešvalodā ir nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas, savukārt ES oficiālajās valodās drīkstēs īstenot arī kopīgās studiju programmas.

Savukārt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā, parlamentā galīgajā lasījumā atbalstīja 22.martā. Pašlaik "Saskaņa" šo lēmumu pārsūdzējusi Satversmes tiesā.

Pēc IZM datiem, aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, taču valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz vienu procentu. Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.

2018.gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, astoņas juridisko personu dibinātas koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt