Pēdējos desmit gados izstrādāti vismaz septiņi psihologu darbību regulējoša likumprojekta varianti, bet lielā mērā pašas nozares nesaskaņu dēļ līdz likuma spēkam tā arī nav nonākts.
Daļa psihologu uzskata, ka nozare pati spēj sevi sakārtot un regulēt, pēc saviem ieskatiem izsniedzot sertifikātus un kontrolējot psihologu darbu. Tikmēr izskan arī jautājums, kāpēc psihologiem ļauts strādāt likumdevēja neregulētā vidē, it īpaši tāpēc, ka viņi sniedz psiholoģisku palīdzību cilvēkiem, gatavo atzinumus policijai un bāriņtiesām, tādējādi būtiski ietekmējot cilvēku dzīves.
Kā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izteicās komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība), pirms likumprojekta virzīšanas Saeimai galīgajā lasījumā veidojama jauna darba grupa, kas vētīs pēkšņi saņemtos daudzos priekšlikumus.
"Izskatās, ka Izglītības un zinātnes ministrija, atvainojiet, ir tikko pamodusies un ievērojusi, ko mēs šeit darām. Ir jānāk kopā Saeimas Juridiskajam birojam, Izglītības un zinātnes ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram un trijatā jātiek galā, kas tad te uz priekšdienām notiks," teica Barča.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu departamenta direktore Gunta Arāja uzsvēra – ja psihologu profesiju grib reglamentēt ar likumu, jāņem vērā pamatlietas, kas noteiktas jau citām profesijām. IZM ir kritiska par domu veidot īpašu Psihologu sertifikācijas padomi, ja tam netiek paredzēta nauda. Turklāt psihologu pārraugus plānots saukt par supervizoriem, taču tādu profesijas standartu nevar izmantot, ja nav iegūta atbilstoša izglītība, teica Arāja.
"Mums 2010.gadā šādu profesijas nosaukumu var lietot tikai pēc atbilstošas augstākās izglītības programmas apguves. Tādēļ ir jāizvēlas cits, šobrīd normatīvajos aktos neaizņemts nosaukums. Vai arī jāizmanto tas, kas ir, bet tad ir jārēķinās, ka personai, kura lieto šādu kvalifikācijas nosaukumu, ir jāapgūst attiecīgā studiju programma," sacīja IZM pārstāve.
Tikmēr daļa psihologu jomas pārstāvju un Saeimas deputātu uzskata, ka augstāko izglītību ieguvušiem psihologiem speciāla sertifikācija vispār nav nepieciešama. Tā kā 119 priekšlikumu pirms likumprojekta skatīšanas galīgajā lasījumā esot rekords, turklāt Saeima psihologu nozari mēģina sakārtot nu jau septīto reizi, deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) komisijā jau runāja filozofiskāk, meklējot psiholoģiskas problēmas pašā nozarē.
Komsijas sēdē sanākušās psihologu nevalstiskās organizācijas atšķirībā no citām reizēm šoreiz izteikties atturējās. Komisija lēma, ka daudzos priekšlikumus izvērtēs atsevišķa darba grupa. Visticamāk, ka Saeimas darba kārtībā Psihologu likuma projekts nenonāks agrāk par nākamo sesiju rudenī.
