Ņemot vērā, ka balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, vēlēšanu dienā tiek veikta vēlētāju aptauja jeb "exit poll", kā to dēvē angļu valodā, lai varētu apspriest iespējamos vēlēšanu rezultātus pirms to oficiālās paziņošanas.
Arī šodien, 14. Saeimas vēlēšanās, Latvijas sabiedriskie mediji kopā ar ziņu aģentūru LETA, pētījuma centru SKDS un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) veic anonīmu jau nobalsojušo vēlētāju aptauju pie konkrētiem vēlēšanu iecirkņiem visā Latvijā.
Kā stāsta ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus aptaujas datus, ir svarīgi sagatavot aptaujas veicējus, kas šoreiz ir RSU 1. kursa Komunikācijas zinātnes studenti, un arī rūpīgi atlasīt vēlēšanu iecirkņus, kuros veiks aptaujas.
"Ņemot vērā virkni kritēriju, pirmkārt, reģistrēto vēlētāju skaitu pa apgabaliem un iedzīvotāju skaitu, kas ir prognozējams, tā kustība, teiksim, ka kāds brauc speciāli balsot uz citu novadu, nu tā reti kad notiek, iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti konkrētajos iecirkņos un konkrētajos novados, iepriekšējo vēlēšanu rezultātus – mēs izvēlamies tādus iecirkņus, kas precīzāk ataino to vidējo rezultātu," saka ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors.
Arī politologs Jānis Ikstens uzsver, ka vēlētāju aptauju veikšanā tiek ieliktas ļoti lielas pūles, un, kā rāda pasaules pieredze, šāda veida aptaujās iegūtie dati var būt pat ļoti precīzi, tostarp arī Latvijā. Piemēram, 2014. gada Saeimas vēlēšanu aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par diviem procentpunktiem.
"Pasaules prakse rāda, ka šādas aptaujas ir salīdzinoši precīzas, jo ir uzkrāta jau diezgan liela pieredze šajā jomā gan pasaulē vispār, gan daudzās demokrātiskajās valstīs. Saprotams, ka šī aptauja, kas notiek pie vēlēšanu iecirkņiem, cieš no dažādām metodoloģiskām problēmām, kas nebūtu raksturīgas parastajai aptaujai, bet, tā kā tiek aptaujāts liels cilvēku skaits, tie ir vairāki tūkstoši, pretmetā mums ļoti ierastajam vienam tūkstotim respondentu, ir cerība, ka tie rezultāti ir diezgan precīzi," atzīst Ikstens.
Tomēr viņš norāda, ka precizitāti gan nevajag pārspīlēt, jo arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad rezultāti nav bijuši precīzi, ko lielākoties ietekmē cilvēki, kas nevēlas atklāt, par ko ir balsojuši, piemēram, 2018. gada Saeimas vēlēšanās izvēli neatklāja 29% aptaujāto.
Iemesli, kāpēc cilvēki izvairās atbildēt, ir dažādi. Kā par savu pieredzi atceras RSU absolvente Sabīne, kas aptaujāja cilvēkus 2014. gada Saeimas vēlēšanās, – vairums iedzīvotāju nezina, kāds ir aptaujas mērķis, tāpēc baidās atklāt savu izvēli.
"Bet vairāk jau laikam varēja vērot to, ka cilvēki tobrīd īsti nezināja, kas tie tādi "exit poll", un kāpēc viņiem kāds te tagad uzmācas; es atceros, ka bija sieviete pie viena no vēlēšanu iecirkņiem, pie kura es uzdevu jautājumus, kas sāka kliegt "aģitācija, aģitācija", lai gan man bija attiecīgā vēlēšanu novērotāja kartīte," atceras Sabīne.
Pētījuma centra SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode norāda, ka aptaujas datu precizitāti ietekmē arī citi faktori, kā, piemēram, tas, ka netiek ņemtas vērā tās balsis, kas atdotas pirms vēlēšanu dienas.
"Pirmais ir tas, ja kaut kādas noteiktas partijas atbalstītāji atsakās atbildēt, tad ir tas, kas reizēm arī gadās, kad tiek atlasīti tie vēlēšanu iecirkņi, kuros tiks aptaujāti cilvēki, varbūt bija, ka izvēlēts kāds pilnīgi netipisks. Vienreiz, kad mēs izvēlējāmies vienu iecirkni, kur viena noteikta partija tuvumā bija ļoti aktīvi veikusi priekšvēlēšanu kampaņu, un līdz ar to šajā vienā konkrētajā iecirknī viņi dabūja vairāk balsu nekā valstī kopumā, bet tā tiek tiešām atlasīti pēc dažādiem principiem, lai tomēr tie iecirkņi būtu diezgan tipiski. Un tad vēl viena lieta, kas jāņēm vērā īpaši šajās vēlēšanās, ir tas, ka netiek ņemti vērā iepriekš nobalsojušie," saka Strode.
Tomēr, vērojot notikumus pirms 14. Saeimas vēlēšanām, visi uzrunātie uzsver, ka ir cerība, ka aptaujas rezultāti būs diezgan precīzi, jo, salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz cilvēki nekaunas atzīt skaļi, par ko atdos savu balsi.
