De Facto

Audits atklāj līgumus par dublētiem būvdarbiem Rīgas iepirkumos

De Facto

«Latvenergo» korupcijas lietā tiesātais Meļko kārto lielu darījumu Jūrmalā

Vai politiķi būs gatavi atbalstīt skaidras naudas ierobežojumus?

Arī Saeimas deputāti neiztiek bez skaidras naudas krājumiem

Izskanējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšlikumi vairāk uzmanības pievērst mantojumu saņemšanas kārtībai un ierobežot skaidrās naudas turēšanu valsts amatpersonām. Lai šīs pārmaiņas paveiktu, būs nepieciešams politiķu atbalsts. Tiesa, arī Saeimas deputāti, kuri algu saņem bankas kontā, tomēr mīl banknotes.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka piektā daļa deputātu deklarācijās par 2014.gadu uzrādījuši skaidrās naudas krājumus, kas ir lielāki nekā 1000 eiro. Iespējams, arī šis apstāklis var nospēlēt zināmu lomu, ja nākotnē deputātiem būs jādiskutē – vai ierobežot skaidrās naudas glabāšanu un kādam būt slieksnim.

Uz sākumdeklarēšanas brīdi veiktie aprēķini liecināja, ka tobrīd no aptuveni 50 000 visu amatpersonu uzkrājumi skaidrā naudā bija 5%-7%. Starp Saeimas deputātiem šī proporcija ir aptuveni trīsreiz lielāka.

Šobrīd gandrīz visu partiju pārstāvji pieļauj, ka vajadzētu samazināt skaidrās naudas uzkrāšanas iespējas valsts amatpersonām, taču atšķiras viedoklis, cik lielam būt šo ierobežojumu slieksnim.

Vadoties pēc 2014.gada amatpersonu deklarācijām, lielāko skaidrās naudas summu no deputātiem glabā Jānis Klaužs (Zaļo un zemnieku savienība) – 60 649 eiro, kā arī divi "Saskaņas" deputāti – Andrejs Elksniņš 45 000 eiro un Ivars Zariņš – 40 000 eiro. Zariņš ir arī viens no tiem deputātiem, kas strikti iebilst pret ierobežojumiem krāt skaidru naudu: "Tā ir ļoti muļķīga ideja. Viņa nekur nevedīs. Daudz svarīgāk ir kontrolēt, kā šie ienākumi rodas. Savukārt to, ko pēc tam - lai dara, ko paši grib."

30 550 eiro banknošu krājumus uzrādījis arī frakcijas "No sirds Latvijai" deputāts Aivars Meija, kurš saka, ka viņam savus uzkrājumus savulaik bijis sarežģīti izņemt no "Parex bankas" un tagad viņš bankā naudu netur. Viņaprāt, ierobežojumi uzliekami summai, kas lielāka par 50 000 eiro, ja cilvēks var pierādīt to izcelsmi.

Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa glabā 5700 eiro (līdz šādai summai skaidras naudas uzkrājumi viņai samazinājušies pēc sākumdeklarēšanas, kad lielākas summas bija jāieskaita banku kontos, lai pārliecinātos par to esamību.). "Manā uztverē tās ir kādas 10-20 minimālās mēnešalgas - tāda nauda var būt nepieciešama, kas zina katrs kādā brīdī..," saka Āboltiņa. Viņai skaidrā nauda palikusi pēc mātes dzīvokļa pārdošanas. 20 minimālās mēnešalgas šobrīd ir 7400 eiro.

Ievērojams skaits deputātu – aptuveni piektā daļa, ir izsnieguši arī aizdevumus. Šobrīd tiek diskutēts arī par to, ka aizdevuma līgumi starp divām fiziskām personām būtu jāapstiprina pie notāra. VID vadītāja pieļauj, ka daļa aizdevumu šobrīd notiek, vispār nenoslēdzot līgumus.

Savulaik, kad apzināja visu Latvijas iedzīvotāju mantisko stāvokli, amatpersonām bija sava skaidrā nauda jāieskata kontos, ja tā bija vairāk par 20 minimālajām algām. Šobrīd tie būtu 7400 eiro. Un teorētiski tā varētu būt diskusijas robeža arī šoreiz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti