Pašvaldību savienībā uzsver, ka lēmums par autoostu slēgšanu un sadalījumu kategorijās nedrīkst būt pārsteidzīgs, tāpat arī autoostas reģionos un pierobežā jāskata pēc citiem principiem, nekā tas tiek darīts saistībā ar Rīgu un citām lielajām tranzīta pilsētām.
Rūjienas autoosta ir viena no autoostām, kas neietilpst nevienā no trīs kategorijām, kurās autoostas plāno dalīt. Tāpēc to varētu slēgt un pārveidot par pieturu, līdzīgs liktenis varētu sagaidīt arī Valkas autoostu. Iemesls - pārāk maz apkalpoto reisu.
Rūjienas autoostas vadītāja spriež, ka arī pasažieru kļuvis mazāk. Rūjienā visbiežāk ar autobusiem pārvietojas skolēni, pensionāri, īpaši tie, kuri mīt aprūpes centrā un ar autobusu brauc pa brīvu, un pēc atlaižu piemērošanas arī daudzbērnu ģimenes.
“Skolnieki atbrauc pusastoņos, no pagastiem sabrauc, no Vilpulkas, Ipiķiem, no Lodes. Viena daļa ir, kas tepat Rūjienā mācās, viena daļa braukā uz Naukšēniem, nu un tad savas 40 minūtes viņi noteikti te uzturas. Šorīt reisā aizgāja uz Naukšēnu skolu 58 pasažieri, pārsvarā skolnieki, tur ir kādas skolotājas, bet ļoti maz. Šorīt bija -3 grādi, tad bija visi iekšā [autoostā],” stāstīja Rūjienas autoostas vadītāja Ilze Ērgle.
Rūjienā teic, ka vēsmas par mazo autoostu slēgšanu virmo ilgstoši, šobrīd gan to skaidri neviens nav paziņojis, bet ir saprotams - ja jaunie Autoostu noteikumi bez labojumiem tiks apstiprināti, Rūjienas autoosta netilps pat 3. zemākajā kategorijā.
Novada domē apzinās, ka katras ēkas uzturēšanas izmaksas valstī cenšas izvērtēt, bet vienlaikus domes priekšsēdētājs norāda, ka visu nevar mērīt tikai naudā.
“Visus tos kritērijus, ko pašreiz attiecina uz galvenajām autoostām, nevar attiecināt arī uz šīm mazajām. Varbūt to vajadzēja diferencēt. Arī šie tēriņi te nav tik milzīgi, es nezinu, kā ar to kompensācijas apjomu, ir lielās autoostas un mazās, protams, ka ir atšķirība, bet nu būtībā tie nav tie lielākie zaudējumi, esošās, mazās autoostas,” sprieda Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētājs Guntis Gladkins.
Pret jauno noteikumu projektu iebilst gan Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija, gan Latvijas Pašvaldību savienība.
Abas organizācijas neatbalsta piedāvāto autoostu sadalījumu kategorijās, kas, piemēram, Valmieras autoostu nostāda trešajā, pēdējā iespējamajā kategorijā.
Vairākas pašvaldības arī norāda, ka nav skaidrs, kādā mērā valsts finansēs autoostu darbību, vai finansēs visu, vai tikai noteiktu minimumu.
“Varbūt valsts ir gatava finansēt nevis astoņus krēslus, kas ir autoostā, bet finansēt četrus, līdz ar to veidojas tāda dilemma – kas tad finansēs to pārējo. Varbūt šādus noteikumus varētu pieņemt, ja mēs visi būtu tā saucamajā 0 pozīcijā, bet tās autoostu ēkas ir uzceltas, viņas ir remontētas, ļoti daudzas ir tapušas n-tos gadu desmitus atpakaļ, mēs jau arī nesen kā savējo renovējām,” norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.
Trešdien Autotransporta direkcijas pārstāvji pieteikuši vizīti gan Valmieras autoostā, gan arī Rūjienā, lai skatītos, kāda tad ir reālā situācija autoostās.
Pašvaldību savienība aicina izvērtēt viena reisa apkalpošanas izmaksas katrā autoostā, datus par pārvadātāju un autoostu pārdotajām biļetēm uz un no autoostas, kas pieejami Autotransporta direkcijai.
KONTEKSTS:
Oktobra vidū valdības darba kārtībā nonākuši Satiksmes ministrijas izstrādātie Autoostu noteikumi. Plāns paredz autoostas sadalīt kategorijās, nosakot obligāti sniedzamos pakalpojumus. Turklāt autoostu darbību finansēs valsts. Taču daļu līdz ar jauno kārtību nāktos slēgt, pasažieriem atvēlot vien pieturvietas.
Valsts iejaukšanās bija nepieciešama, jo autoostas pieder dažādiem saimniekiem, tostarp pašvaldībām vai pašiem pārvadātājiem, kas par katra autobusa pieturēšanu esot prasījuši, nozares ieskatā, pārāk lielas summas. Tādējādi sadārdzinās pašu pārvadātāju izmaksas un līdz ar to arī biļešu cena pasažieriem. Jaunā kārtība paredz, ka autoostu darbu finansēs valsts. Pasažieru pārvadātāju asociācija tam gan īsti nepiekrīt.
