Panorāma

Pieņem Honkongas nacionālās drošības likumu

Panorāma

Beļģijas karalis atvainojas Kongo prezidentam par vardarbību

Arī Rīgā protestē pret Krievijas konstitūcijas grozījumiem

Arī Rīgā protestē pret Krievijas konstitūcijas grozījumiem

Kaimiņvalstī Krievijā turpinās balsošana par konstitūcijas grozījumiem, kas ļautu Vladimiram Putinam saglabāt Krievijas prezidenta amatu vēl uz 16 gadiem. Tikmēr citur pasaulē turpinās protesta akcijas pret šiem grozījumiem. Arī Rīgā vairāki desmiti cilvēku šodien pulcējās pie Krievijas vēstniecības Latvijā, lai paustu savu neapmierinātību ar iecerētajiem grozījumiem un protestētu pret Vladimira Putina īstenoto politiku kopumā.

"Krievija būs brīva! Brīvību Krievijas politieslodzītajiem! Putin, atkāpies!" Ar šādiem un līdzīgiem saukļiem, kā arī plakātiem otrdien pie Krievijas vēstniecības Rīgā pulcējās vairāki desmiti cilvēku, lielākoties – gados jauni Latvijas krievvalodīgie, kuriem asociācijas ar mūsdienu Krieviju nav tās labākās.

"Represijas, korupcija, agresīva ārējā politika, propaganda un tā tālāk," savas asociācijas ar kaimiņvalsti raksturoja protesta organizators Martins Levuškāns.

"Krievijā nav brīvu institūciju. Nav taisnīgas tiesas. Nav iespēju aizstāvēt savas tiesības nevienā jomā. Krievijā ir tikai varas diktāts. Un šo varu tauta nav izvēlējusies. Es uzskatu – tas, kas šobrīd notiek Krievijā, ir pilnīgi pretlikumīgi. Kā pareizticīgais kristietis es aizstāvu brīvību. Dievs deva cilvēkiem brīvību. Un mums tā jāsaglabā!" komentēja protesta dalībnieks Igors.

Protestētāju vidū sastopami arī iebraucēji, kuri pametuši Krieviju tieši Putina realizētās politikas dēļ. Piemēram, Krievijas pilsonis Antons uz Latviju pārcēlās pirms pieciem gadiem, jo viņam bija nepieņemama Krievijas agresija Ukrainā.

"Tas pat vairs nav jautājums tikai par konstitūcijas grozījumiem. Tas ir jautājums tieši par Putina atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Es Putinam vēlos teikt: "Ej prom Volodja!" Atkāpšanās ir vienīgais, ko viņš var izdarīt pareizi un cilvēcīgi! Un jums, dārgie latvieši, vēlos teikt - nedod Dievs, ja šīs biedrs iesūtīs Latvijā krievu karavīrus. Mēs karosim kopā ar jums līdz pēdējai asins lāsei. Mēs nepadosimies.

Un Volodja lai nemaz necer, ka mēs – vietējie krievi – atbalstīsim viņa krievu pasaules ideju! Nekā nebija! Mēs karosim par brīvu Latviju!" sacīja Antons.

Pašā Krievijā plašu protestu pret plānotajiem grozījumiem nav. Ir bijuši atsevišķi individuālie  piketi, kuru dalībnieki parasti tiek arestēti. Krievijas politiskās opozīcijas vidū trūkst vienprātības par to, kā šobrīd labāk rīkoties. Tā Latvijas Televīzijai skaidroja Maskavā dzīvojošā žurnāliste Katerīna Zeveļova.

"Aleksejs Navaļnijs, populārākais Krievijas opozicionārs, uzskata, ka šajās vēlēšanās nevajag piedalīties nemaz. Navaļnijs un tie, kuri viņam piekrīt, uzskata, ka šīs vēlēšanas nav leģitīmas un ka ar savu dalību nevajadzētu palielināt vēlētāju skaitu. Papildus, viņi uzskata, ka šīs vēlēšanas ir amorālas, jo, kaut arī karantīna Krievijā beigusies, cilvēki turpina mirt no vīrusa. Viņi uzskata, ka pēc šīs nobalsošanas nomirs vēl vairāk. Ir arī citāds skatījums, kuru atbalsta, piemēram, opozīcijas politiķis Maksims Kats. Viņš un tie, kuri viņu atbalsta, uzskata, ka nekādā gadījumā šo nobalsošanu nedrīkst palaist garām un ka nepieciešams balsot "pret".

Viņi uzskata, ka ir ļoti svarīgi parādīt savu pilsonisko nostāju un nodrošināt pēc iespējas vairāk "pret" balsu. Ja tādu būs, grūtāk būs falsificēt vēlēšanas," stāstīja Zeveļova.

67 gadus vecais Putins pie varas Krievijā, ieņemot prezidenta un premjerministra amatus, bijis 20 gadus. Viņa pašreizējais termiņš prezidenta amatā beidzas 2024.gadā. Taču konstitūcijas grozījumi ļautu viņam turpināt valdīt Kremlī līdz 2036.gadam.

KONTEKSTS:

Apstiprinot grozījumus konstitūcijā, Krievijas parlamenta abas palātas šā gada 11. martā lēma, ka Krievijas prezidents Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju Putinam, kurš pie varas ir jau divas desmitgades, pēc pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā vairs nebūtu tiesību kandidēt atkārtoti. Jaunās izmaiņas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna.

Lai arī līdz balsošanas beigām vēl atlikušas divas dienas, jau publiskoti dati par vēlētāju aktivitāti un izdarīto izvēli. Novērotāji uzsver, ka šādi tiek ietekmēta balsotāju izvēle, taču varas iestādes pārkāpumus nesaskata, rosinot līdzīgu daudzu dienu balsojumu nākotnē piemērot arī citām vēlēšanām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti