Panorāma

Latvijas jaunie basketbolisti lepni par paveikto

Panorāma

Panorāma

Arī Rīgā grūtības nodrošināt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās

Arī Rīgā grūtības nodrošināt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās

Kamēr skolas vēl komplektē mācību klases jaunajam semestrim, valdības gaiteņos iestrēguši Izglītības un zinātnes ministrijas pieteiktie noteikumi minimālajam skolēnu skaitam vidusskolās. “Panorāma” pētīja, ka ne vien laukos, bet arī Rīgā vairākas skolas šos kritērijus nevarēs izpildīt.  

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā septembrī, tomēr tie neliegs skolām atvērt arī skaitliski nelielas klases. No 2020.gada no to izpildes būs atkarīgs valsts piešķirtais finansējums pedagogu algām.

Vēloties uzlabot mācību kvalitāti un nodrošināt lielākas slodzes un algas pedagogiem, šovasar likvidēs 25 skolas un vēl gandrīz tikpat daudzas skolas apvienos.

Turpinot darbu pie skolu tīkla sakārtošanas, atbildīgā ministrija izstrādājusi noteikumus, kas paredz noteikt šādu minimālo vidusskolēnu skaitu klasē un klašu grupā:

  • 25 skolēni klasē un 138 klašu grupā – republikas nozīmes pilsētās
  • 22 skolēni klasē un 120 klašu grupā – Pierīgā
  • 20 skolēni klasē un 54 klašu grupā – reģionālajos centros un novados
  • 12 skolēni klasē un 33 klašu grupā – tajās pašvaldībās, kur attālums līdz citai vidusskolai sasniedz 25 kilometrus un vairāk

Plānots, ka šie noteikumi stāsies spēkā septembrī, bet jau pēc diviem gadiem no to izpildes būs atkarīgs valsts piešķirtais finansējums skolotāju algām. Naudas apmērs mērķdotācijām nesaruks vien tad, ja skolēni uzrādīs augstas kvalitātes mācību sasniegumus. Tas ir, eksāmenu vidējais rādītājs nenoslīdēs zem 40%.

Balstoties uz Izglītības ministrijas datiem par skolēnu skaitu pērnā gada septembrī, “Panorāma” rēķina, ka arī Rīgā vismaz 30 skolās izpildīt minimālo skolēnu skaitu ir nereāli. Tā arī, piemēram, nejauši izvēlētajā Rīgas 29.vidusskolā.

Pērn 12.klasē šeit mācījās 15 skolēni. 11.klasē – 17, bet 10.klasē – neviens. Arī eksāmenu rezultāti šajā skolā bijuši vieni no sliktākajiem.

“Rīgas centra skolās, tur šis aizpildījums ir labāks, bet mikrorajonos ir ļoti bēdīga situācija, kur reti kura skola spēj nokomplektēt paralēlklases,” atzina ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Rīgas domē patlaban atbildīgās amatpersonas devušās atvaļinājumā. Elektroniskā atbildē Izglītības departamenta preses sekretāre atbild, ka vecie noteikumi paredz vidusskolas posmā uzņemt vismaz 58 audzēkņus, un, tā kā jaunie noteikumi vēl nav apstiprināti, Rīgas skolās darbs notiek bez izmaiņām.

Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), tuvojoties vēlēšanām, kļuvis pielaidīgāks. Iespējams, noteikumus laikā apstiprināt neizdosies, iespējams, arī kritēriji vēl mainīsies. Skolas budžetu gan tie ietekmēs, bet vien pēc diviem gadiem.

“Ja skola ir maza un pašvaldība uzskata, ka tai ir nepieciešams šo izglītības iestādi saglabāt, vidusskolas funkciju šai skolai [saglabāt], tad acīmredzot būs pašvaldībai arī jāpiedalās pedagogu algu finansēšanā,” sacīja ministrs.

Cik šādu skolu ir visā Latvijā, precīzus aprēķinus vēl neesot veikuši. Pašvaldību savienība ceturtdien tiksies ar ministru un cer panākt, ka, pieņemot noteikumus par minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, varētu ņemt vērā arī  iedzīvotāju vecuma struktūru pašvaldībā un mobilitāti.

“Mēs vēlamies tomēr detalizētāk sadalīt Pierīgu. Mēs nevaram Carnikavu salīdzināt ar Mārupi. Mēs nevaram Mārupi ar Krāslavu salīdzināt vai Valku. Arī reģionu centri, Ogre atšķirsies, kas ir faktiski tuvāk Pierīgai un iedzīvotāju pieaugums uz citu novadu rēķina,” norādīja Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Prognozes rāda, ka iedzīvotāju skaits tuvāko divu gadu laikā Pierīgā turpinās pieaugt, bet citos reģionos tas arvien samazināsies.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti