Arī pēc smagām kļūdām būvniecībā vainīgie var turpināt darbu profesijā

Daudzas Būvniecības likumā spēkā esošās normas bija kā reakcija uz Zolitūdes traģēdiju. Tomēr, kā rāda nesenie notikumi veikalā "Prisma" Rīgas mikrorajonā Pļavniekos, aizvien ir grūti noteikt un sodīt atbildīgo, ja projektēšanā vai celtniecībā ir pieļautas kļūdas. Proti, nevienam no speciālistiem, kas piedalījās "Prisma" būvniecībā, sertifikāts nav nedz anulēts, nedz apturēts. Nav pat bijis neviena brīdinājuma. LTV7 raidījums "Ļičnoje delo" akcentē, ka "Prisma" gadījums nav unikāls - problēma aizvien ir sistēmiska.

Pļavnieku «Prisma» būvnieki var turpināt droši strādāt

Ārkārtas situācija "Prisma" veikalā uz Saharova ielas bija gandrīz pirms pusgada. "Ļičnoje delo", kā rakstīja lsm.lv, jau bija noskaidrojis, ka līdz Zolitūdes traģēdijas atkārtojumam tur bija atlicis tikai viens solis. 3.jūnijā tieši virs lielveikala alkohola nodaļas sešu metru augstumā piecas betona pārseguma plāksnes atrāvās no pārseguma sijas. Katra no tām svēra četras tonnas. Plāksnēs bija armatūra, un, kad plāksnes sakustējās, tās balstījās uz šo armatūru, un tikai tāpēc tonnām smagās plāksnes nenokrita.

Valsts būvniecības kontroles birojs pēc tam secināja, ka pārkāpumi bija pieļauti gandrīz visos posmos - sākot ar projektēšanu un beidzot ar ēkas celtniecību. Tomēr neviens no speciālistiem, kas piedalījās ēkas projektēšanā vai būvniecībā, nav šķīries no sertifikāta, un nevienam tas nav pat uz laiku atņemts.

Arī Latvijas Būvinženieru savienībā šogad neviens nav zaudējis dokumentus, kas liecinātu par viņu sertifikāciju.

Pārkāpumi smagi, taču nav pat brīdinājuma

"Šogad mēs neesam pieņēmuši nevienu lēmumu par sertifikāta anulēšanu. Mums bija divi gadījumi, kad mēs izteicām brīdinājumus. Viens no tiem jau ir apstrīdēts un, pēc visa spriežot, lieta virzās uz tiesu," "Ļičnoja delo" sacījis Būvinženieru savienības izpilddirektors Romāns Auniņš.

Ik gadu Latvijā ekspluatācijā tiek nodotas ap 6000 ēku. Taču, kā norāda LTV7 raidījums, būvnieki un projektētāji nav ņēmuši vērā Zolitūdes traģēdijā gūtās mācības.

"Kad mēs redzam, ka darbs ir nekvalitatīvs, tad mēs sastādām aktu un nosūtām to uz sertifikācijas centru attiecīgajā sfērā. Šajā centrā ir komisija, kam jālemj - atņemt vai neatņemt sertifikātu," stāsta Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. "Līdz šodienai neviens speciālists nav zaudējis sertifikātu. Atbildīgi par to ir sertifikācijas centri," viņš piebilst.

Latvijas Būvinženieru savienībai šogad aizsūtīti 23 šādi akti. Druķis atzīst, ka tur pārkāpumi bijuši tik nopietni, ka būvniecība pārtraukta. Taču Būvniecības savienība, kā jau rakstīts, tikai divos no šiem gadījumiem izteica brīdinājumus.

Taču tie būvnieki, par kuriem bija pārējie akti - kopumā 21 -, nekādas sankcijas nav saņēmuši.

Tomēr Būvinženieru savienībā atzīst, ka arī šajā 21 gadījumā bijušas ļoti nopietnas problēmas. Savienības valdes loceklis Alberts Krols stāsta, ka pārkāpumi bijuši kā analogs Zolitūdes traģēdijai, tikai miniatūrā veidā.

"Tur ēka varēja sagāzties. Labi, ka pasūtītājs ievēroja un vienojās ar citu inženieri, ka tas visu salabos. Citādi - būtu uzpūtis vējš un māja sabruktu," neslēpj Krols.

Atbildību un vainu var pierādīt vien pēc nelaimes

Vaicāts, kāpēc tādā gadījumā inženieriem, kas ir atbildīgi par nekvalitatīvajiem darbiem, aizvien ir spēkā inženiera licence, Auniņš norāda uz dažādām proceduālām grūtībām.

"610. punkts nosaka, ka sertifikācijas pārbaudē ir jākonstatē pārkāpums. Tieši šī konstatācija arī ir problēma, ar kuru mēs saskaramies. Ja speciālists apstrīd mūsu lēmumu, tad ir ļoti grūti pierādīt kļūdu, it sevišķi projektēšanā. Juristi saka - parādiet punktu, kuru viņš pārkāpa!" saka Auniņš.

Druķis gan situāciju redz citādi. "Ja cilvēki negrib kaut ko darīt, tad viņi vienmēr atradīs iemeslu, lai kaut ko nedarītu. Mēs redzam, ka sertifikācijas centri strādā ļoti kautrīgi. Ja šoferis pārkāpj noteikumus, tad viņam atņem tiesības. Savukārt būvniecības speciālistu atbildība likumos nav precīzi noteikta. Man saka, ka māju siltināšanas programma rit kūtri. Kurš vainīgs? Man saka, ka ir iesniegti 100 projekti, taču tikai divus no viņiem var apstiprināt [lai siltināšanu sāktu]. Pārējie no tiem ir slikti. Tad man rodas jautājums - kāpēc nevienam  projektētājam vēl nav atņemta licence?" retoriski jautā Druķis.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš atzīst, ka šobrīd būvniecībā speciālista sertifikātu var atņemt vien tad, kad jau ir par vēlu.

"Tā kā celtniecībā nav noteikta atbildība, tad mēs pārbaudām procesu, bet neskatām lietu pēc būtības. Tikai tad, ja notiek kādas krimināla rakstura nepatikšanas, būvniecības procesa dalībniekiem ir jāuzņemas atbildība," viņš skaidro.

Ekonomikas ministrija sola pamatīgas izmaiņas

Ekonomikas ministrijā problēmu apzinās un sola, ka šajā un nākamajā gadā būs virkne izmaiņu normatīvajos aktos.

Proti, tuvākajās nedēļās Ministru kabineta noteikumos tiks piedāvāti grozījumi, kur būšot skaidri noteikts, kas un par ko ir atbildīgs. Būs pārmaiņas arī attiecībā uz būvniecības speciālistu sertifikāciju.

"Ļičnoje delo" atgādina, ka arī Zolitūdes traģēdijā sagruvušā veikala būvinženieris Ivars Sergets nav šķīries no sertifikāta. Viņa lieta atrodas tiesā - ja tā lems par labu viņam, tad Sergeta sertfikāts var tikt atjaunots. "Tur arī ir problēma - ir konstatētas acīmredzamas problēmas, bet lietu līdz galam nevaram novest," nosaka Auniņš.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt