To, cik ļoti aktuāls ir temats par valsts apmaksāto zobārstu pieejamību bērniem, apliecina lielā atsaucība Latvijas Televīzijas ziņu dienesta sociālajos tīklos un e-pasta vēstulēs, daloties savos novērojumos.
Pieredze ir dažāda, tomēr nospiedošs vairākums ir par to, cik joprojām nepieejami ir zobārsti.
Piemēram, Gunta Romule – viena no tiem, kas atsaucās LTV Ziņu dienesta aicinājumam - raksta: “Nupat gribēju pierakstīt mazdēlu poliklīnikā “Šarlote”. Piedāvāja uz novembri. Pavaicāju, kā ir, ja ir akūta situācija (sāp zobiņš). Tad pēc nedēļas. Vēl rudenī normāli varējām apmeklēt savu zobu dakteri. Nesaprotu, kas noticis”.
“Talsos arī traki,” raksta Liene Zēberga. “Viena zobārstniecība ņem tikai "savus" esošos pacientus-bērnus. Jauni bērni var necerēt tikt. Tāpat arī pamatskolas zobārste ņem tikai tās skolas audzēkņus... Traki... Poliklīnikā jāzvana tikai jūlijā, jo viss līdz tam laikam pilns.”
“Pagājušajā nedēļā biju Cēsu ģimenes zobārstniecībā, vēlējos pierakstīt bērnu uz valsts apmaksāto zobārstu,” norāda Līga Dakša. “Man piedāvāja pierakstu uz decembri, ja par maksu, tad aprīļa nogali,” viņa raksta.
Visbeidzot, Sanita Niedra no Tukuma norāda: ““Dental” zobārstniecībā, zobārsts jāgaida divi mēneši, jo viena dakterīte ir dekrētā. Attieksme ir ļoti laba, bērniem ļoti patīk. Bet, kad mēs, mammas, izdzirdam, ka bērnam sāp zobs, ir jāsaķer galva, jo tāpat zinām, ka jāved pa maksu uz citu pilsētu”.
Pērn Veselības ministrija solīja, ka situācija uzlabosies. Dati par rindām liecina – dažviet tā tiešām noticis.
Salīdzinot ar 2017. gada septembri, piemēram “Saulkrastu zobārstniecībā” 150 dienu vietā martā rinda bija 120 dienas, klīnikā “Denta” 91 dienas vietā – 50, Kauguru veselības centrā 45 dienu vietā - 20, “Ģimenes Zobārstniecībā” Siguldā 86 dienu vietā 53.
Tomēr daudzviet - gluži pretēji, Stomatoloģijas institūtā 580 dienu vietā – 600, Rīgas 1. slimnīcā 122 dienu vietā - 149, “SIA “Dental.lv” – tagad ir 87 dienas, bija 60.
Līdzīgi citviet. Summa, kādu valsts samaksā par zobārstu pakalpojumiem šogad ir lielāka, taču tas vien nelīdz. Samaksa valsts apmaksātajiem zobārstiem joprojām ir mazāka, nekā maksas sektorā un ir izteikts personāla trūkums. “To cilvēku rindu, kas šobrīd ir 5000 cilvēki, mēs, septiņi cilvēki, īsti apkalpot nevaram, tāpēc pa pusotru gadu mazākas tās rindas noteikti palikušas nav,” atzīst Stomatoloģijas institūta zobārste Egita Benefelde.
Latvijas Zobārstniecības asociācijā stāsta – grūti atgūt zaudēto.
Iepriekšējos gados zobārstniecības attiecās no līguma ar valsti, bet tagad tās dabūt atpakaļ nemaz nav tik vienkārši.
“Es nedomāju, ka mēs to atrisināsim viena gada laikā, rēķinot, jau tagad ir pusgads cauri. Bet es domāju, ka mēs gada laikā izkustināsim visu to vezumu, lai mēs varam labāk ārstēt. Bet tai pašā laikā, tas jākustina visiem – gan zobārstiem, gan valsts pasūtījumam, gan pašiem iedzīvotājiem,” stāsta Latvijas Zobārstu asociācijas vadītājs Andis Paeglītis.
Viņš šobrīd apbraukā Latviju, lai mudinātu zobārstus atkal pievērsiet valsts apmaksātajai bērnu zobārstniecībai, vienlaikus no valsts sagaidot, ka tarifu un arī apjoma pārskatīšana notiks arī turpmāk. Viņa kabinetā pie sienas ir karte, kas ataino situāciju Latvijā – kur zobārsti ir, kur nav, kur vajadzētu.
“Uz vienu zobārstu būtu jābūt pusotram tūkstotis iedzīvotāju. Tā ir Daugavpils. Tā ir arī Liepāja. Tāpēc es saku – zobārstu mums ir pietiekoši, tikai mums ir jāmotivē viņus strādāt ar bērniem,” saka Paeglītis.
Nacionālajā veselības dienestā, kas ir līgumslēdzējs no valsts puses, saka - pagaidām ar tarifu palielināšanu izdevies vien noturēt līgumu skaitu, lai neaiziet arī esošie. Vai finansējums tiks palielināts arī turpmāk, pagaidām pāragri spriest. Tur uzsver profilakses nozīmi, lai valsts nauda tik daudz nebūtu jātērē. “Ja ir labas iemaņas higiēnā, tad zobu labošana nebūs nepieciešama,” sacīja NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala.
Tas nozīmē ikdienas kopšanu un arī vizītes pie higiēnista. Reizi gadā, bet 7, 11 un 12 gadu vecumā – reizi pusgadā, tās apmaksā valsts un rinda nav tik gada, kā pie zobārsta.
