Pavasarī, pirmajā pandēmijas uzliesmojumā, divus mēnešus bija slēgtas ne tikai klātienes, bet arī virtuālās spēļu zāles. Kā pastāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, arī šajā laikā no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistrs ir palielinājies.
“Katru mēnesi, arī šajos slēgtajos mēnešos, ap 30 iesniegumu ir saņemti. Papildus tam arī novembrī, decembrī, kad spēļu zāles bija slēgtas, internets strādāja, bet arī šajos mēnešos mēs esam saņēmuši 700–800 iesniegumu,” informēja Birne.
Pieteikšanās reģistrā nenozīmē to, ka spēlmanis netiks klāt nelicencētajiem spēļu variantiem. Latvijā nelegālo “online” spēļu vietņu skaits ir visai iespaidīgs – 35–38% no visām internetā pieejamajām virtuālajām spēļu zālēm.
Nelegālo spēļu piedāvātāji seko līdzi gan likumdošanas izmaiņām, gan politiskajiem lēmumiem.
“Tajā brīdī, kad tiek aizvērtas interaktīvās spēļu zāles pilnībā, šis nelegālais piedāvājums īpaši pastiprinās,” uzsvēra Birne.
Pandēmijas laikā psihologa konsultācijas notiek attālināti, taču klientiem vairāk pie sirds iet sarunas klātienē, līdz ar to mazāk cilvēku vēršas pēc palīdzības. Taču spēlētāju skaits diemžēl nemainās.
“Cipari nemainās. Es varu redzēt pēc reģistra, cik cilvēku tiek pārbaudīts katru dienu, jo pie katras ieejas ir jāpārbauda, vai viņš drīkst vai nedrīkst spēlēt. Tie ļoti atšķirīgi nav. Tā ka, es domāju – spēlē vai arī atraduši kādas citas atkarības. Tas, ka aiztaisa ciet, mazina pieejamību. Protams, uz kādu tas iedarbojas. Bet, vai tāpēc atkarība paliks mazāka, es šaubos,” skaidroja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe Magdalēna Pranaite.
Tie, kurus vairs neielaiž oficiālajās interneta spēļu zālēs, psihologam “caur puķēm” atzīstas, ka apmeklē nelegālās. Problēmas sagādājot reģistrēšanās un naudas dabūšana. Diemžēl bieži spēlēšanai tiek izmantoti tuvinieku konti.
Kad tiek apmeklētas klātienes “spēļu elles”, ģimene vēl var piefiksēt, ka tuvinieks ir kaut kur pazudis un, visticamāk, meklējams ierastajā vietā. Tagadējā situācija ir nekontrolējamāka.
“Tagad ir “online” spēles, nav nekur jāpazūd. To var darīt pat tualetē, ko viņi arī bieži dara,” norādīja Pranaite.
Visbiežāk azartspēļu atkarība iet roku rokā ar citām atkarībām. Pandēmijas laikā ne reizi vien sabiedrībā izskanējušas bažas, ka cilvēki no izmisuma arvien vairāk kritīs alkohola, narkotiku un citu nelaimju gūstā. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) speciālisti ir pārliecināti – patieso situāciju uzzināsim pēc pandēmijas beigām.
Pavasarī ierobežojumi cilvēkus vairāk biedēja – visi bijām noslēgtāki un izolējušies, un speciālistiem pat nebija pieejami dati, kā situācija mainās.
“Protams, mēs zinājām, varbūt narkotiku tirgū nav tik liels piedāvājums, jo pārkārtojas tie ceļi, pa kuriem narkotikas Latvijā ienāk. Šobrīd reāli varam lasīt datus, ka narkotikas tik daudz vairs neatlido pa gaisu, jo tās iespējas nav. Bet ļoti daudz atceļo pa jūru. Šī vide, kas piedāvā lietas, pielāgojas situācijai, diezgan ātri adaptējas. Šobrīd šajos ierobežojumos visa dzīve kūsā. Viss tiek piedāvāts, viss notiek,” pastāstīja RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane.
Savukārt interesi par ārstēšanos no alkohola pandēmijas laikā galvenokārt izrāda nevis pašas atkarīgās personas, bet viņu radinieki. Uz tuvinieku sarunātajām vizītēm pacienti visbiežāk neierodas.
