Sadaļas Sadaļas

4. studija

Šopings Centrāltirgū: atjaunot garderobi ir iespējams!

4. studija

4. studija

Spēļu zāles slēgtas. Vair ir sarucis no azartspēlēm atkarīgo skaits?

Arī pandēmijas laikā nemazinās no azartspēlēm atkarīgo skaits

Kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijā darbojas no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistrs, un gada laikā šajā sarakstā reģistrējušies vairāk nekā 14 600 cilvēku. Katrs azartspēļu cienītājs, jūtot, ka šī atkarība sāk pārlieku valdīt pār viņa dzīvi, var pats personīgi reģistrēties, lai netiktu ielaists ne spēļu zālēs, ne internetā licencētajās spēļu vietnēs. Minimālais termiņš šai reģistrācijai ir viens gads. Jau ceturto mēnesi spēļu zāles ir aizvērtas. Vai tas nozīmē, ka Covid-19 pandēmijas laikā samazinājies no azartspēlēm atkarīgo personu skaits?

Pavasarī, pirmajā pandēmijas uzliesmojumā, divus mēnešus bija slēgtas ne tikai klātienes, bet arī virtuālās spēļu zāles. Kā pastāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, arī šajā laikā no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistrs ir palielinājies.

“Katru mēnesi, arī šajos slēgtajos mēnešos, ap 30 iesniegumu ir saņemti. Papildus tam arī novembrī, decembrī, kad spēļu zāles bija slēgtas, internets strādāja, bet arī šajos mēnešos mēs esam saņēmuši 700–800 iesniegumu,” informēja Birne.

Pieteikšanās reģistrā nenozīmē to, ka spēlmanis netiks klāt nelicencētajiem spēļu variantiem. Latvijā nelegālo “online” spēļu vietņu skaits ir visai iespaidīgs – 35–38% no visām internetā pieejamajām virtuālajām spēļu zālēm.

Nelegālo spēļu piedāvātāji seko līdzi gan likumdošanas izmaiņām, gan politiskajiem lēmumiem.

“Tajā brīdī, kad tiek aizvērtas interaktīvās spēļu zāles pilnībā, šis nelegālais piedāvājums īpaši pastiprinās,” uzsvēra Birne.

Pandēmijas laikā psihologa konsultācijas notiek attālināti, taču klientiem vairāk pie sirds iet sarunas klātienē, līdz ar to mazāk cilvēku vēršas pēc palīdzības. Taču spēlētāju skaits diemžēl nemainās.

“Cipari nemainās. Es varu redzēt pēc reģistra, cik cilvēku tiek pārbaudīts katru dienu, jo pie katras ieejas ir jāpārbauda, vai viņš drīkst vai nedrīkst spēlēt. Tie ļoti atšķirīgi nav. Tā ka, es domāju – spēlē vai arī atraduši kādas citas atkarības. Tas, ka aiztaisa ciet, mazina pieejamību. Protams, uz kādu tas iedarbojas. Bet, vai tāpēc atkarība paliks mazāka, es šaubos,” skaidroja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe Magdalēna Pranaite.

Tie, kurus vairs neielaiž oficiālajās interneta spēļu zālēs, psihologam “caur puķēm” atzīstas, ka apmeklē nelegālās. Problēmas sagādājot reģistrēšanās un naudas dabūšana. Diemžēl bieži spēlēšanai tiek izmantoti tuvinieku konti.

Kad tiek apmeklētas klātienes “spēļu elles”, ģimene vēl var piefiksēt, ka tuvinieks ir kaut kur pazudis un, visticamāk, meklējams ierastajā vietā. Tagadējā situācija ir nekontrolējamāka.

“Tagad ir “online” spēles, nav nekur jāpazūd. To var darīt pat tualetē, ko viņi arī bieži dara,” norādīja Pranaite.

Visbiežāk azartspēļu atkarība iet roku rokā ar citām atkarībām. Pandēmijas laikā ne reizi vien sabiedrībā izskanējušas bažas, ka cilvēki no izmisuma arvien vairāk kritīs alkohola, narkotiku un citu nelaimju gūstā. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) speciālisti ir pārliecināti – patieso situāciju uzzināsim pēc pandēmijas beigām.

Pavasarī ierobežojumi cilvēkus vairāk biedēja – visi bijām noslēgtāki un izolējušies, un speciālistiem pat nebija pieejami dati, kā situācija mainās.

“Protams, mēs zinājām, varbūt narkotiku tirgū nav tik liels piedāvājums, jo pārkārtojas tie ceļi, pa kuriem narkotikas Latvijā ienāk. Šobrīd reāli varam lasīt datus, ka narkotikas tik daudz vairs neatlido pa gaisu, jo tās iespējas nav. Bet ļoti daudz atceļo pa jūru. Šī vide, kas piedāvā lietas, pielāgojas situācijai, diezgan ātri adaptējas. Šobrīd šajos ierobežojumos visa dzīve kūsā. Viss tiek piedāvāts, viss notiek,” pastāstīja RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane.

Savukārt interesi par ārstēšanos no alkohola pandēmijas laikā galvenokārt izrāda nevis pašas atkarīgās personas, bet viņu radinieki. Uz tuvinieku sarunātajām vizītēm pacienti visbiežāk neierodas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt