Otrdien, 6. jūnijā, koalīcijas partiju pārstāvji sanāca uz vēl vienu sanāksmi par veselības aprūpi, kurā uz galda likti arī citi scenāriji, piemēram, paaugstināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu. Tagad partijām ir nedēļa laika izšķirties, kuru variantu atbalstīt. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan pieļauj iespēju, ka nākamnedēļ gala lēmumu vēl varētu nepieņemt.
Vērtē sociālo iemaksu celšanu
Partijas darba grupā vienojušās apskatīt arī iepriekš jau noraidītos variantus naudas avotam veselības aprūpei. Viens no tiem ir palielināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu. To uz pusēm maksātu darba ņēmējs un darba devējs. Šo variantu partijas "Vienotība" deputāti apsprieduši frakcijas sēdē, tomēr atbalsta tam vēl nav.
"Šobrīd es nevaru atļauties frakcijas vārdā teikt, jo frakcija tiešām šobrīd paliek par to diskutējot. Visdrīzāk, mēs ar kaut kādiem secinājumiem nāksim. Tas ir tikai piedāvājums 1%,
bet, protams, tam ir jābūt detalizēti izstrādātam priekšlikumam, ka mums ir saprotams, kādā veidā tas attiecas uz pensionāriem, maznodrošinātajiem un tamlīdzīgi," teica "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.
Iebilst pret PVN paaugstināšanu
Āboltiņa stāsta, ka "Vienotība" ir skeptiska par otru naudas avotu – PVN celšanu. To neatbalsta arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un Nacionālā apvienība, kura kā papildu finansējuma avotu iesaka straujāk celt akcīzi alkoholam un nodokli azartspēlēm.
Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš stāsta, ka partija atbalsta obligāto veselības apdrošināšanu ar atšķirīgiem maksājumiem iedzīvotājiem.
"Ir kategorija cilvēku, kuri saņem pakalpojumu grozu, kuri ir maksājuši sociālo nodokli, piemēram, pensionāri un personas ar zemiem ienākumiem. Viņiem faktiski nekas nebūtu jāmaksā. Tad būtu kāda iedzīvotāju grupa, kas būtu spējīga maksāt un viņiem būtu jāmaksā, kas saņemtu varbūt nedaudz citu pakalpojumu grozu. Savukārt, kas ir ļoti būtiski, kur mēs esam likuši uzsvaru – tie, kas nemaksā sociālo nodokli, būtu jāpanāk, ka viņiem šis maksājums tomēr ir," teica Bērziņš.
Vai vienosies nedēļas laikā?
Gan "Vienotības", gan NA frakciju vadītāji piesardzīgi atbild uz jautājumu, vai koalīcija līdz nākamajai trešdienai spēs vienoties par naudas avotu veselības aprūpei, kā to solījis premjers Kučinskis.
Gaidis Bērziņš no NA norāda, ka, viņaprāt, tiks darīts viss, lai lēmums nākamnedēļ tiktu pieņemts, savukārt Āboltiņa vien atbild, ka ''Vienotība'' būs konstruktīvs partneris. Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis uzskata, ka nekas ļauns arī nenotiktu, ja gala lēmumu par naudas avotu veselības aprūpei pieņemtu nedēļu vēlāk.
Jautāts, kas notiks, ja neizdosies vienoties arī pēc nedēļas, Brigmanis sacīja: “Nu, kas, zeme apgāzīsies? Latvijas nogrims jūrā? Pieņems lēmumu, nesatraucies!”
“To es arī pats personīgi uzskatu, ka naudu atrast veselībai - tā ir prioritāte. Bet visa tā steidzināšana, intrigu vērpšana, tā nāk šai lietai tikai par sliktu. Nekas nenotiksies, ja tā būs vēl nedēļa pēc tam. Bet katrā gadījumā mērķis ir jaunnedēļ to izdarīt,” sacīja Brigmanis.
Savukārt izskanējušās runas, ka Zaļo un Zemnieku savienības iekšienē ir ļoti atšķirīgi viedokļi gan par nodokļu reformu, gan par naudas avotiem veselības aprūpei, Brigmanis nosauca par muldēšanu.
“Visa šī runāšana, ko izplata mūsu politiskie oponenti, ka mūsu iekšienē nav atbalsta, tā vienkārši ir tukša muldēšana. Visi Saeimas deputāti, kas mēs esam Zaļo un Zemnieku savienība, un ministri atbalsta premjeru un finanšu ministri šajos jautājumos,” uzsvēra Brigmanis.
Gaida detalizētus piedāvājumus
“Vienotības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns tikmēr norāda, ka partija joprojām gaida detalizētus piedāvājumus veselības aprūpes finansējumam no Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem valdībā. Viņaprāt, joprojām ir haoss un ideju mētāšana.
Uz Kučinska kritiku, ka “Vienotība” pati nenāk ar saviem priekšlikumiem, Smiltēns atbild, ka veselības un finanšu nozares ir ZZS pārraudzībā.
“Ir situācija, ka no mums prasa piedāvāt un izdarīt darbu, kas ir jāizdara premjeram, Finanšu ministrijai kā galvenajai ministrijai, kas ir atbildīga par nodokļiem, valsts maku. Tā situācija kļūst mazliet dīvaina,” norādīja Smiltēns.
Viņš cer, ka nedēļas laikā izdosies atrast naudas avotu veselībai, taču uzsvēra, ka viss atkarīgs no valdības vadītāja.
Jau ziņots, ka valdība aptuveni pirms mēneša, 9.maijā, panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums. Valdība nolēma, ka par šī finansējuma avotu lems atsevišķi. Apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nav nevienam no šiem variantiem.
