Dienas notikumu apskats

Ārsti Satversmes tiesā apstrīd pagarināto darba laiku

Dienas notikumu apskats

Eiroparlaments novelk «sarkanās līnijas» sarunām par «Brexit»

Arī nākamajās Saeimas vēlēšanās balsotgribētājiem ar ID karti vien nepietiks

Arī nākamajās Saeimas vēlēšanās balsotgribētājiem ar ID karti vien nepietiks

Arī nākamajās Saeimas vēlēšanās visdrīzāk vēlētāji, kuriem kā personu apliecinošs dokuments ir tikai personas apliecība jeb ID karte, varēs balsot ar speciālām vēlētāja apliecībām.

Tāpat kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās vēlētāja apliecības izsniegs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šobrīd pases nav aptuveni 55 000 balsstiesīgo.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 5.aprīlī, ar Centrālo vēlēšanu komisiju apsprieda arī iespēju ieviest vēlētāju reģistru, tomēr deputāti sliecās uz nākamajām vēlēšanām kardinālas izmaiņas vēl neieviest.

Centrālā vēlēšanu komisija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem piedāvāja divus risinājumus, kā nākamajās Saeimas vēlēšanās nodrošināt iespēju balsot tiem vēlētājiem, kam nav pases – ieviest vēlētāju reģistru vai arī atkārtot iepriekšējo vēlēšanu praksi un izsniegt vēlētāja apliecības.

Tā kā līdz vēlēšanām atlicis tikai aptuveni pusotrs gads, deputātu vairākums sliecās atbalstīt esošo kārtību.  Nacionālās apvienības deputāte Janīna Kursīte-Pakule sēdē norādīja, ka cilvēkus tracina nestabilitāte.

“Skaidrs, ka izmaiņām jānotiek tāpat kā visur, bet jautājums, cik strauji un vai pilnībā, vai veicot kādu pilotprojektu pa priekšu. Un otrs, vērtējot iepriekšējās vēlēšanas, vai bija vairāk plusu vai mīnusu. Vai bija tādu mīnusu, kuru dēļ ir jāizdara straujas izmaiņas…” norādīja deputāte. 

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās aptuveni 30 000 balsstiesīgo tika izgatavotas vēlētāju apliecības, jo viņiem nebija pases. Tās gan izņēma tikai 5000, no kuriem tūkstotis vēlēt nemaz neaizgāja.

Pēdējo trīs gadu laikā balsstiesīgo skaits, kuriem nav pases, ir pieaudzis līdz 55 000, norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis.

Viņaprāt, vēlētāju apliecību sistēma nav labākais veids, kā cilvēkiem bez pases nodrošināt iespēju balsot.

“Es teiktu, ka tas nav ilgtermiņa risinājums, jo arī vēlētājam tas ir papildu apgrūtinājums. Tas nozīmē, ka viņam ir jāierodas PMLP teritoriālajā nodaļā. Kopumā mums Latvijā ir 30 nodaļas, no kurām četras ir Rīgā. Tas nodaļu tīkls nav tik blīvs, lai tas visiem vēlētājiem būtu pietiekoši ērts, lai šo vēlētāju apliecību saņemtu,” pauda Apsītis.

Viņš ir arī skeptisks par ideju vēlētāju apliecības cilvēkiem sūtīt pa pastu, jo nav garantiju, ka apliecība vēlētāju sasniegs. 

Cimdars jau ilgstoši iestājies par vēlētāju reģistra izveidi. Tādā gadījumā cilvēki varētu balsot arī ar personas apliecībām, taču vēlēt varētu tikai vienā konkrētā iecirknī. Cimdars norādīja, ka atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām Saeimas vēlēšanās vēlētāji iecirkni varētu brīvi izvēlēties pirms vēlēšanām, turklāt to darīt elektroniski.

Tomēr deputātus tas nepārliecināja. Cimdars gan uzskata, ka vēlētāju reģistrs tāpat ar laiku būs jāievieš, lai varētu izmantot modernākas vēlēšanu metodes, piemēram, karšu lasīšanu.

Viņš uzskata, ka vēlēšanu kārtības nākotne ir atkarīga arī no tā, cik aktīvi cilvēki nākamajās vēlēšanās lietos vēlētāju apliecības.

„Šādu sistēmu lietojot nākamajās Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, iespējams, mēs varētu dabūt stingrākus argumentus, kā uz priekšu attīstīties. Ja cilvēku skaits, kuriem šīs apliecības tiks izgatavotas, būs liels, kas aizies pakaļ un viņas arī izmantos, tas varētu būt arguments, ka šāda sistēmu varētu būt pamatā un viņa ir ērta, jo var iet uz jebkuru iecirkni,” vērtē Cimdars.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars par iespēju ieviest vēlēšanu reģistru

    “Savukārt, ja cilvēku skaits, kas no šiem 55 000 vai vairāk aizies pēc apliecībām, būs neliels, un nobalsojušo skaits būs neliels, tas varētu būt signāls, ka šāda kārtība nav uztverama kā pastāvīga,” skaidroja Cimdars.

    Viņš jau drīz pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām aicināja partijas vērtēt vēlētāju reģistra ieviešanu, tomēr tikai tagad Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēmusi izveidot darba grupu, lai to apspriestu.

    Darba grupas galvenais uzdevums tik un tā būs izstrādāt likuma grozījumus, lai nākamajās vēlēšanās varētu lietot vēlētāju apliecības.

    Cimdars stāstīja, ka konceptuāli par vēlēšanu kārtību būtu jāvienojas jau maijā, lai varētu ieplānot finansējumu. Tādēļ vēlētāju reģistru visdrīzāk vairs nemaz nevar paspēt ieviest uz nākamajām vēlēšanām.

    “Diemžēl tāda ir cilvēka daba, tai skaitā arī parlamenta deputātiem, ka uzreiz pēc vēlēšanām, kad būtu īstais laiks ķerties klāt pie problēmu apspriešanas, kas saistīti ar vēlēšanu jautājumu, tā kā negribas. Uzreiz pēc vēlēšanām 2015. gadā es aicināju deputātus par šo jautājumu spriest, bet nevedās īsti šī saruna. Pateicoties tagad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura ir pievērsusies šim jautājumam ļoti cieši, domāju, ka darbs pavirzīsies uz priekšu,” pauda Cimdars.

    Nākamās Saeimas vēlēšanas notiks 2018. gada 6. oktobrī. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti