Arī Latviju mudina rīkoties strauji klimata mērķu sasniegšanā, īpaši transporta un lauksaimniecības jomā

Kā un kādus klimata mērķus līdz šim centusies sasniegt Latvija? Latvija savas CO2 emisijas, salīdzinot ar laiku pirms 30 gadiem, ir samazinājusi par vairāk nekā 50%. Tomēr Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati liecina, ka CO2 izmešu koncentrācija aizvadītajā gadā ir bijusi lielāka nekā jebkad iepriekš. Tādēļ bez straujas rīcības Latvijas un Eiropas Savienības (ES) mērķus neizdosies sasniegt.

Kā un kādus klimata mērķus līdz šim centusies sasniegt Latvija?
00:00 / 04:09
Lejuplādēt

Skotijas pilsētā Glāzgovā patlaban pulcējas pasaules valstu līderi sarunās par cīņu ar klimata pārmaiņām. Pirms sešiem gadiem ES dalībvalstis Parīzes klimata nolīgumā kopīgi apņēmās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. 

Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga vērtē, ka Latvijā pēdējos gados, attīstoties ekonomikai, emisijas patiešām nav strauji augušas rūpniecības un enerģētikas sektorā. Taču joprojām ir jomas, kā lauksaimniecība un transports, kurās emisijas pietiekami nesarūk.

“Ja 90. gadu sākumā mēs Latvijā lauksaimniecības un zemes izmantošanas sektorā piesaistījām tikpat daudz emisiju, cik visa postpadomju rūpniecība šeit emitēja, tad tagad tas viss ir mainījies, jo mežu un zemes lietojuma nozares brīžiem kļūst pat par emisiju avotu, nevis piesaistes avotu. Tā kā tur tā situācija ir pasliktinājusies.

Un otrs tāds sāpju bērns ir transports, jo mēs kā sabiedrība arvien vairāk braucam ar privāto autotransportu, bet pirktspēja nav tik liela, lai mēs visi atļautos elektromašīnas.

Domāju – te noteikti jāpieņem arī nepopulāri lēmumi, lai mēģinātu sabiedrību vairāk pārslēgt uz sabiedrisko transportu un nodrošināt labāku tā plānošanu un loģistiku,” sacīja Brizga.

Latvija patlaban savas emisijas, salīdzinot ar laiku pirms 30 gadiem, ir samazinājusi par vairāk nekā 50%. Tādēļ Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam paredz emisiju samazinājumu par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tiesa, patlaban prasības jau kļuvušas augstākas norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).

“Balstoties uz zinātnieku svaigākajiem atklājumiem, temperatūra palielinās daudz straujāk, un līdz ar to Eiropas Savienība pērn decembrī piedāvāja siltumnīcefekta gāzu emisijas kopumā samazināt jau par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu. Tas savukārt Latvijai nozīmē, ka

mums nacionālā līmenī šīs emisijas jāsamazina jau par 17% iepriekšējo 6% vietā.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns būs jāpārskata, bet tas jau šobrīd arī paredz aktivitātes, kas palīdz šos mērķus sasniegt,” norādīja ministrs.

CO2 emisiju samazināšana jāveic teju katrā sektorā, piemēram, enerģētikas jomā Latvijā jāveicina tehnoloģiju izmantošana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, kā arī jāuzlabo ēku energoefektivitāte. Plešs pastāstīja, ka šajā jomā līdz šim ieguldīti arī līdzekļi, ko Latvija iegūst, izsolot savas emisiju kvotas citām valstīm. Turpmāk šo naudu plānots novirzīt arī subsīdijām “zaļāku” transportlīdzekļu iegādei. 

Patlaban Latvijā reģistrēts nedaudz mazāk kā 1000 elektroautomašīnu.

Plešs skaidroja: “Plānojot šī instrumenta izmantošanu turpmākajos gados, viena no aktivitātēm, pie kuras darbs jau ir fināla stadijā, ir subsīdijas bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei no nākamā gada. Taču tas nav vienīgais instruments, jo arī šajā brīdī gan Atveseļošanas fonda līdzekļi, gan Eiropas Savienības fondu nauda ir tiešā veidā veltīti klimata mērķu sasniegšanai. Piemēram, no Atveseļošanas fonda 1,8 miljardiem eiro 37% iezīmēti tieši aktivitātēm, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Tāpat patlaban tiek izstrādāts jauns modernizācijas fonds Latvijā, kas būs pieejams emisiju mazināšanas pasākumiem tieši uzņēmējiem.”

Emisiju mazināšanā, piemēram, centralizētajā siltumapgādē viens no vērienīgākajiem projektiem Latvijā ir Salaspilī izveidotais lielizmēra saules kolektoru lauks, kā arī ieviestas efektīvākas šķeldas katlu tehnoloģijas. SIA “Salaspils siltums” patlaban 90% no siltumenerģijas ražo no atjaunojamiem energoresursiem, tostarp 20% – no saules enerģijas.

“Kopš saules kolektoru lauka uzstādīšanas mēs esam gadā ietaupījuši vairāk nekā 2000 tonnas CO2. Pēc saules enerģijas projekta īstenošanas mēs samazinājām arī siltumenerģijas tarifu par 13% un, lai arī šobrīd tirgū vērojamas augstākas resursu cenas, mūsu tarifs paliek stabils un mēs to nekāpinām, pateicoties kurināmā diversifikācijai,” sacīja uzņēmuma energoefektivitātes speciāliste Ilze Siliņa.

Tikmēr Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Juris Jātnieks, nodibinājuma "Teiču dabas fonds" vadītājs, uzskata, ka ar izmešu samazinājumu būs līdzīgā veidā novilcināti lēmumi, kā tas vērojams saistībā ar pandēmijas iegrožošanu Latvijā. “Būs tieši tas pats. Tikai tur izmaksas būs neiedomājamos miljardos. Un laika rāmis būs pavisam cits – tas būs 50 un 100 gadu laikā mērojams,” sacīja Jātnieks.

Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Juris Jātnieks
00:00 / 03:10
Lejuplādēt

Arī viņš norādīja, ka Latvijai visvairāk ir jāstrādā ar klimata jautājumiem zemkopības un transporta jomās. “Milzu daudz ko var darīt. Un ļoti ātri to var izdarīt. Pagriežamies uz elektromobilitātes kursu, sākam lietot mazāk pesticīdu lauksaimniecībā, sākam atbalstīt pēc iespējas vairāk, veicināt, subsidēt bioloģisko lauksaimniecību. Tāpat mežsaimniecībā – ieviešam mazāka izmēra kailcirtes. Cērtam pārdomātāk un neizcērtam atlikušos biotopus,” norādīja Jātnieks.

Viņš mudināja strauji mainīt šīs lietas. Turklāt no ES ir pieejami milzīgi resursi, bet ir vajadzīga politiskā griba un izšķiroši lēmumi.

KONTEKSTS:

2019. gada dati liecina, ka 37% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām Latvijā rada enerģētikas sektors, kurā pēdējos 30 gados šis rādītājs teju uz pusi samazinājies, transporta sektors patlaban rada teju 30% emisiju, kas savukārt ir krietni vairāk nekā iepriekš un lauksaimniecības sektora emisijas palikušas nemainīgas, radot 19% emisiju.

Salīdzinājumam: 1990. gadā no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām enerģētikas sektora ieguldījums bija aptuveni 63%, otrs lielākais ieguldījums bija lauksaimniecības sektora radītās emisijas ar 19,3%, pēc tam transporta sektors – 11,8%.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt