“Šis laiks pagājis emocionāli, tieši 24. februāra rītā pirmais, ko es izdarīju, uzrakstīju ukraiņu draudzenēm no gaidām – kur jūs esat, vai jums viss ir kārībā un vai nevajag palīdzēt jūs momentāni evakuēt,” stāstīja Jansone. 

Uzreiz pēc tam viņa kopā ar citiem aktīvi meklēja veidus, kā palīdzēt. “Mobilizējām latviešu skautu vadītājus, centāmies saprast, ko mēs varam darīt, jo bija sajūta, ka tūlīt kaut kas jādara. Ne velti ir teiciens, ka tam kareivim, kurš ir mājās, karš ir visgrūtākais, un tā arī ir,” viņa vērtēja. 

Pēdējo nedēļu laikā skauti un gaidas kopīgi palīdzējuši gan apzvanīt uzņēmējus, kuri ir gatavi ziedot, gan organizēt humānās palīdzības kravas.

“Mums ir bijuši vairāk nekā 50 brīvprātīgie, kas strādā vairāk nekā nedēļu noliktavā un pako šīs mantas, pārbauda, vai tajās nav nevēlamas lietas, un tās sakārto, lai kravu var sūtīt uz Ļvivu un citām pilsētām.”

Tāpat brīvprātīgie no skautu un gaidu organizācijas, tostarp viņa pati, palīdzējuši virzīt Pilsoniskās alianses gājiena kustību.

“Šobrīd, kad ieiet tā sistēma valstiskā līmenī, mēs pamazām nododam šo kravas un uzņēmēju koordināciju citiem cilvēkiem, kas to profesionāli dara. Mēs esam savu pirmo palīdzību pirmajā brīdī veikuši,” norādīja Jansone. 

Vienlaikus viņa un citi skautu un gaidu pārstāvji meklē veidus, kā palīdzēt bērniem, kas atbēguši no Ukrainā notiekošā kara. 

“Šis ir stāsts arī par bērniem un jauniešiem. Daudzi no viņu vecākiem, vismaz tēvi, ir palikuši Ukrainā, daļa ir vieni paši atbraukuši, daļa ir ar vecmāmiņām vai ar mammām, un mēs plānojam atvērt tādu skautu un gaidu vienību tieši ukraiņu bērniem, lai viņi nāk uz aktivitātēm un varbūt padomā par kaut ko citu, nevis par karu,” viņa atklāja.