Bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcā Rīgā, Asara ielā, tagad notiek pamatīgi remontdarbi, jo pavasarī durvis vērt iecerējis ARS medicīnas centrs agrīnai vēža diagnostikai. Arī šī ēka ir ierakstīta Latvijas Sarkanā Krusta sarakstā, ko organizācija vēlas atgūt tāpat kā savas ēkas grib atgūt ebreju kopiena.
Desmit slimnīcas, četras sanatorijas, tostarp Tērvetē un Krimuldā, protēžu rūpnīca Pērnavas ielā, māsu skola un daudzi citi īpašumi – Latvijas Sarkanā Krusta neatgūto ēku saraksts ir garš.
„Mēs tā simboliski varam teikt, ka mums Otrais pasaules karš nav beidzies. Un, lai gan privatizācija ir noslēgusies, noteikti ne mums,” norāda Latvijas Sarkanā Krusta prezidents Viktors Jaksons.
Jau 1993.gadā tobrīd Augstākā Padome Sarkanajam Krustam solīja likumu par īpašumu atdošanu nevalstiskajām organizācijām. Tāda nav joprojām. Nesakārtotais īpašuma jautājums Latvijā uztrauc arī ietekmīgo Starptautisko Sarkanā Krusta organizāciju.
Latvijas Sarkanais Krusts neuzstāj, ka principiāli vēlas atgūt visas ēkas, un sola respektēt labticīgos pircējus.
Tā kā viņu pamatdarbs ir palīdzība trūcīgajiem, nakts patversmju uzturēšana un zupas virtuves, organizācija gatava dārgos, neatgūstamos īpašumus iemainīt pret tiem, kuros darbojas patlaban.
„Mēs esam gatavi uz kompromisiem, sarunām, maiņu. Īpaši novados mēs darbojamies īrētās telpās, tas ir dārgi, mēs esam gatavi šīs telpas mainīt pret tām, ko nevaram atgūt,” skaidro Jaksons.
Visticamāk, par Sarkanā Krusta īpašumiem jāraksta savs likums. Uz tādu cer arī Latvijas Ārstu biedrība.
Ārstu biedrība savā īpašumā vēlas iegūt Augusta Reinberga celto namu Skolas ielā 3, Rīgā, kas vēsturiski nav tai piederējis, bet kur patlaban darbojas daudzas mediķu organizācijas, notiek kursi, ārsti saņem sertifikātus.
Saeimā iepriekšējā sasaukuma laikā likums par ēku Skolas ielā ticis tikai līdz pirmajam balsojumam. „Acīmredzot, ir politiska interese, tagad no Saeimas zvana man un, kad mani sauks, es iešu. Mūsu valde jau ir aicināta,” saka Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Saeimā pagaidām tikai „Vienotības” frakcijā uzskata, ka jautājums par ebreju īpašumiem ir absolūts izņēmums. „Vai Sarkanā Krusta” biedrus izkāva līdz 80 %, vai ugunsdzēsējus izkāva? Te ir runa par holokaustu. Kur Rumbulā sievietes un bērnus nogalināja, vai tos pārējos arī? Ja jā, tad laipni lūdzu,” komentē deputāts Atis Lejiņš („Vienotība”).
Pārējās Saeimas frakcijas gan nav tik noraidošas un uzskata, ka šis jautājums būs jāskata atkal un daudz plašākā kontekstā. „Var jau teikt, ka denacionalizācijas process ir beidzies, bet izskatās, ka šis jautājums tiks atvērts,” norāda VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš.
Arī Zaļo un zemnieku (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir Sarkanā Krusta un citu organizāciju pusē: „Atbalstīsim, mūs nebaida denacionalizācijas jautājuma pārskatīšana. Vai tas ir Sarkanais Krusts, Ārstu biedrība - viss ir jāpārskata, vēl jo vairāk, ka mēs varam nokonstatēt, ka tie īpašumi gadiem stāv un nav apkopti.”
Līdzīgi Latvijas Sarkanajam Krustam signāli par īpašumu atgūšanu pienāk arī no aizsargu organizācijām un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Visticamāk, šim jautājumam tiešām būs sniega bumbas efekts.
Vēstīts, ka jautājums ap nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai ilgst jau gadiem. Pašreizējā notikumu attīstība aizsākusies līdz ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") vizīti ASV.
Koalīcijas partijās sākotnēji viedoklis bija atšķirīgs - kamēr "Vienotība" un ZZS atbalstīja īpašumu nodošanu ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ieturēja atturīgāku pozīciju. Tiesa, trešdien NA jau kļuva pielaidīgāka, jo kompensācijas no valsts vairs netiek prasītas, un dienu vēlāk Saeima šī jautājuma skatīšanu nodeva komisijām.
Apgalvojot, ka tieši nesaskaņu dēļ ap ebreju īpašumu restitūciju, 2012.gadā no amata atkāpās toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA).
Kopumā kopiena vēlas 270 īpašumu atgūšanu, taču, kā janvārī izteicās Saeimas Ārlietu komisijas vadītajs Ojārs Kalniņš ("Vienotība"), par šiem pieciem īpašumiem ir vismazāk domstarpību.
