Jau 2015.gadā uz Latvijas austrumu robežas tika aizturēts rekordliels nelikumīgo „zaļās" robežas pārkāpēju skaits - 476, kas ir trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad tika aizturēti 144 nelikumīgi robežšķērsotāji.
Vairāku ekspertu vērtējumā, jau šobrīd vērojamā migrācijas plūsma caur Krieviju uz ES valstīm liecina, ka Latvijai ir pamats bažām par robežpārkāpēju skaita iespējamo pieaugumu arī nākotnē, ja tiks ierobežota migrācija caur Balkānu valstīm. Pēc ārpolitikas eksperta Māra Cepurīša domām, šo risku vēl vairāk pastiprina arī Krievijas atbildīgo institūciju un politiķu nostāja.
"Tas, kas, protams, rada papildu riskus, ir jau izskanējušās ziņas, ka Krievija atbalsta migrantu nokļūšanu Somijā un Norvēģijā uz šo valstu robežām. Tas parāda, ka Krievija zināmā mērā ir jau organizēti ieinteresēta migrantu lielāka skaita nonākšanā Eiropas Savienības dalībvalstīs,” teica Cepurītis.
Tiesa, nenoliedzams ir fakts, ka patvēruma meklētāju pieplūdums caur Krieviju ātrāk vai vēlāk kļūs par problēmu arī pašai Krievijai - saskaņā ar starptautisko likumdošanu tai nāksies arī uzņemties daļu rūpju par patvēruma meklētājiem un arī uzņemt atpakaļ robežpārkāpējus.
"Viņiem tas pavisam noteikti var izrādīties diezgan nopietns risks. Latvijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Krieviju ir noslēgti atpakaļnosūtīšanas līgumi, kas paredz – ja Latvijas teritorijā no Krievijas nonāk nelegālie migranti, tad Krievijas pienākums ir viņus uzņemt atpakaļ," teica ārpolitikas eksperts.
Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība") intervijā Latvijas Radio atzina, ka pastāv visai nopietns risks, ka migrācijas plūsmas no Krievijas uz Eiropas valstīm pieaugs, tāpēc atzinīgi vērtējama nupat Eiropas Savienības samitā panāktā apņemšanās reaģēt uz šādām pārmaiņām.
"Kas ir ļoti svarīgi priekš Latvijas šīs nakts lēmumos - ir nolemts, ka nepieciešams steidzami reaģēt gadījumos, ja veidosies jauni migrācijas ceļi. (..) Šis punkts par to, ka tiks steidzami reaģēts, ja veidosies jauni migrācijas ceļi, manuprāt, ir ļoti svarīgi tieši Latvijai, jo pastāv risks par jaunu ceļu veidošanos caur Krieviju,” atzina ĀM parlamentārā sekretāre.
Savukārt ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts uzskata, ka pieļaut jaunu migrācijas ceļu veidošanos caur Krievijas teritoriju nav Krievijas interesēs, tāpēc liels bēgļu pieplūdums caur Krieviju, iespējams, tomēr nesāksies.
“ES tīri ģeogrāfiski un politiski neredzu tādu briesmu variantu, kas varētu draudēt Latvijai, domāju, ka Krievija uz to neizies pati, tas viņai nav izdevīgi,” sacīja Daukšts.
Pēc ekspertu domām, kopumā Latvijas austrumu robežas tehniskais stāvoklis tiek vērtēts kā ļoti neapmierinošs. Tomēr iepriekšējā, Laimdotas Straujumas vadītā valdība šī gada budžetā austrumu robežas stiprināšanai ir atvēlējusi vērā ņemamu papildus finansējumu, un uzsākta arī jaunas infrastruktūras būvniecība.
Jau ziņots, ka iepriekš Somijas prezidents Sauli Nīniste pieļāva, ka bēgļu plūsma var ievirzīties citā gultnē – par "otru Turciju" var kļūt Krievija, bet "otriem Balkāniem" – Somija un Baltijas valstis. Arī Norvēģijas Ārlietu ministrija iepriekš atzina – pašlaik desmitiem tūkstošu cilvēku cenšas nonākt Eiropā caur Balkānu valstīm, taču tuvākajos mēnešos varētu nomainīt šo ceļu pret maršrutu caur Baltijas valstīm un Skandināviju.
